Pagājušā gada rudenī Rail Baltica raustījās pirmsnāves konvulsijās, jo Eiropas Komisijas ultimātā noteiktais termiņš projekta dokumentu parakstīšanai beidzās, bet Lietuva šo dokumentus parakstīt atsacījās. Bez šiem parakstiem zustu Eiropas Savienības finansējums projektam un līdz ar to arī pats projekts. Vajadzīgie dokumenti pēdējā brīdī gan tika parakstīti, bet tie izrādījās tikai nodomu protokoli nākamo dokumentu sagatavošanai, kas izraisīja nākamos kašķus līdz šā gada 31. janvārim, kad Rail Baltica dokumentus Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu premjeri. Šie dokumenti vēl jāapstiprina triju valstu parlamentos. Vakar un šodien Rīgā notiekošo Rail Baltica izpildē iesaistīto amatpersonu un citu interesentu tikšanos varētu uzskatīt par līguma ratifikācijas sagatavošanu jeb reklāmu.

Pasākums sākās ar Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska uzrunu un turpinājās ar triju Baltijas valstu satiksmes ministru apliecinājumiem būvēt Rail Baltica, kuru savā teritorijā turpināt solīja arī Polija ministrijas valsts sekretāra līmenī, bet Somijas interese par projektu tika pausta ar ES amatpersonu starpniecību. Nākamais solis bija projekta izmaksu nosaukšana finanšu konsultāciju firmas EY partnerim Baltijas valstīs Naurim Kļavam. Rezultātā uzzinājām, ka Rail Baltica no Polijas un Lietuvas robežas līdz Tallinai izmaksāšot kopā 5,8 miljardus eiro, no kuriem praktiski divi miljardi būtu jāiztērē Latvijā, ieskaitot 400 miljonus uz pašas Latvijas rēķina. Varētu cerēt, ka šie 400 miljoni iekļausies Latvijas nodokļu ieņēmumos no 1,6 miljardu tērēšanas Latvijas teritorijā. Šāda naudas grozīšana ir neatvairāmi vilinoša jebkurai no Baltijas valstīm, tāpēc saprotama ir šo valstu ministru vienotība projekta atbalstīšanā vismaz ar kopīgu fotografēšanos.

Vakar nosauktās izmaksas mudina atšķirt nebūt ne senās Neatkarīgās publikācijas ar atsaucēm uz Rail Baltica projekta amatpersonām, kuras norādījušas uz projekta izdevumiem piecu miljardu eiro apmērā. Toreizējais projekta sadārdzinājums bija 1,3 miljardi attiecībā pret 2011. gadu, kad Rail Baltica tāme tika noteikta 3,7 miljardu eiro apjomā. Kā redzams, projekta sadārdzināšanās temps paātrinājies, kā tam arī neizbēgami jānotiek atbilstoši tam, kā papildu eiro emitē Eiropas Centrālā banka. EY aprēķinu ticamākais rezultāts - projekta sadārdzināšanās par 100 miljoniem eiro mēnesī. Diez vai kāds nākamgad ap šādu laiku būs ar mieru izdarīt pirmo (ekskavatora) lāpstas dūrienu Rail Baltica trasē, ja par to netiks solīti septiņi miljardi eiro.