25. novembris, Sestdiena
Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Būvniecībā mēģinās cīnīties ar nodokļu zagšanu
Būvniecībā mēģinās cīnīties ar nodokļu zagšanu
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 19. aprīlis 2017, 11:07
Būvniecības valsts kontroles biroja un Ekonomikas ministrijas organizētais forums Būvniecības nedēļa ievērojams ar to, ka nozarē strādājošie puslīdz atklāti pasaka, ko cits par citu domā – būvnieki par uzraugiem, pasūtītāji par arhitektiem, bet visi kopā par valsts īstenoto regulējumu. Tas joprojām ir pilnveidošanas stadijā, un nozari gaida būtiskas izmaiņas.


Daudzsološākā no šā gada Būvniecības nedēļas vēstīm attiecas arī uz Latvijas kokrūpniecības nozari. Mūsu ugunsdzēsēji beidzot piekrituši, ka mūsdienās no koka drīkst būvēt arī lielas un augstas mājas.

Atļauti seši stāvi

Skandināvijā daudzstāvu koka apbūve jau sen ir ierasta lieta - tās ceļ arī latviešu būvnieki. Taču Latvijā līdz šim bija noteikts limits - ne vairāk kā trīs stāvi, un, ņemot vērā zemes dārdzību, mazu māju, īpaši lielpilsētās, celt ir neizdevīgi. Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Māris Demme stāsta, ka turpmāk no koka drīkstēs būvēt mājas līdz pat sešu stāvu augstumā. Ugunsdrošības eksperti atzinuši par labu vairākslāņu masīvkoka paneļu tehnoloģiju. Ieguvumu no tās ir daudz - ātrāks būvniecības process, konkurētspējīgas izmaksas, koki arī Latvijā aug griezdamies. Taču, cik ātri koks iedzīvosies pilsētu apbūvē un lielos projektos, būs atkarīgs no pasūtītājiem. Pašvaldībām un valstij te būtu jārāda priekšzīme. Vismaz Ekonomikas ministrija ir gatava visādi veicināt koka izmantošanu būvniecībā. Pielāgot normatīvo regulējumu, lai īpaši sekmētu daudzstāvu koka ēku būvniecību Latvijā. Ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka šis ir globāli augošs sektors, un viņš cer, ka nekustamā īpašuma nozare arī Latvijā būs kokam atsaucīga.

Ēnu apkarošana

Viens no būvniecības nedēļas tematiem neizbēgami ir ēnu ekonomika. Pērn, slēdzot ar valdību sadarbības memorandu, būvniecības nozare kaisīja sev pelnus uz galvas. Būvnieki par daudz zogot - 40% atrodas pelēkajā sektorā, un tas traucē nozarei attīstīties. Konkurence izkropļota. Tāpēc virkne jauninājumu nozares regulējumā plānota tieši nodokļu zagšanas mazināšanai. To, cik tas svarīgi, uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis: «Trīs ceturtdaļas no Eiropas fondu līdzekļiem tieši vai pakārtoti ir saistīti ar celtniecību. Valsts interesēs, lai šie līdzekļi nonāk sakārtotā nozarē ar skaidriem spēles noteikumiem.»

Galvenos ieročus ēnu apkarošanai forumā iezīmēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Nozarei vēl šogad nepieciešama ģenerālvienošanās, nosakot minimālās algas piecos līmeņos - sākot no vienkāršākā darba darītājiem, beidzot ar lielajiem priekšniekiem. Lai tāda vienošanās būtu saistoša visai nozarei, jābūt pārstāvētiem 60% no kopējā apgrozījuma. Taču atklāts ir jautājums, kā to korekti uzskaitīt, lai tie, kas joprojām vēlas maksāt darbiniekiem aploksnēs, nevarētu šo aprēķinu apstrīdēt. Uz vēl vienu problēmu norādīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Olga GeitusEitvina. No ģenerālvienošanās nebūs jēga, ja paralēli netiks ieviesta darba laika uzskaite. Jau tagad nostrādāto stundu skaits mēnesī tiek uzrādīts ievērojami mazāks, nekā tas ir realitātē. Aptuveni 120 stundas 168 stundu vietā.

Projektus zibatmiņā!

Apmaiņā pret godīgi maksātiem nodokļiem nozare no valsts pretī prasa ātru un jēdzīgu apkalpošanu. Arī tādēļ, lai nebūtu kavēšanās ar ES struktūrfondu apguvi, kas būvniecības apgrozījumu cels par 10% gadā.

Tāpēc Būvniecības likumā steidzamības kārtā tiek virzīti grozījumi, kas paplašinās iespējas veikt izmaiņas būvprojektā projektēšanas un būvniecības procesa gaitā, un arī novērsīs pārmērīgas tehniskās prasības. Atkāpes no stiprības un stabilitātes prasībām gan netiks atļautas, taču nomainīt vecu logu pret tādu pašu jaunu drīkstēs bez mēnešiem ilgas saskaņošanas. Tieši lēnīgā būvprojektu saskaņošana ir galvenais investīciju šķērslis, uz ko norāda nekustamo īpašumu attīstītāji. Tādēļ ar nepacietību tiek gaidīts, kad pilnā apjomā sāks strādāt Būvniecības informācijas sistēma (BIS). Pašlaik projekta saskaņošana ilgst līdz pat diviem gadiem, un uz būvvaldi projekti tiek vesti ķerrām. Attīstītāji sapņo, ka nākotnē pietikts ar sešiem mēnešiem un digitālu iesniegšanu. Likums noteic, ka šai nākotnei jāpienāk ar 2018. gadu vai - kad sistēma ir gatava. Šī atruna, visticamāk, ir veltījums Rīgai, jo tā ir vienīgā pašvaldība, kas šobrīd kategoriski atsakās pievienoties BIS - sistēma neatbilstot lietvedības principiem, karoties augšā un prasot ieguldīt papildu darbu. Kā paskaidro būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, Rīgai tam neesot ne laika, ne resursu.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats