Kopš 2008. gada Latvijā darbojas likumu normas, atbilstoši kurām maksātspējas grūtībās nonākuši uzņēmumi drīkst vienoties ar saviem kreditoriem par parādu nomaksu vēlākos termiņos un varbūt arī mazākos apjomos ar solījumu, ka tādā gadījumā kreditori tomēr saņemšot vairāk, nekā izpārdodot uzņēmumu mantu. Jau nosauktie skaitļi rāda, ka īstenībā tā notiek tikai ļoti retos gadījumos. Īstenībā TAP kā starpstāvoklis ceļā uz uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu vai nu nemaina praktiski neko, vai pasliktina kreditoru izredzes atgūt kaut daļu no parādiem, jo TAP tiek izmantots laika vilcināšanai, lai vēl jo vairāk iztukšotu uzņēmumus un samudžināto to mantas slēpšanu.

Nebija vajadzības gaidīt līdz 2017. gadam, lai pamanītu TAP neefektivitāti, ja to mēra no deklarēto mērķu viedokļa. Tas tika manīts uzreiz un mēģināts labot ar vairākkārtēju Maksātnespējas likuma grozīšanu un pat pilnīgu pārrakstīšanu, tomēr situācija kļuva aizvien sliktāka, un katrs nākamais tās uzlabošanas mēģinājums noveda pie vēl lielāka absurda, kura tagadējo līmeni Neatkarīgā jau ir aprakstījusi 20. februāra publikācijā Latvijas uzņēmumus dos administrēt turkmēņiem. To pašu vakar apstiprināja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sastāvā izveidotās Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas rīkotā konference Maksātnespējas risinājumi biznesa vadības ekspertu un juristu skatījumā. Šajā sekcijā bijušais Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs zvērināts advokāts Olavs Cers ir savācis 78 kolēģus, kurus šis process interesē droši vien tāpēc, ka ar maksātnespējas procesiem saskaras jebkurš jurists, kurš piedalās mantisko strīdu risināšanā gan starp juridiskām, gan fiziskām personām. Daļa no sekcijas biedriem turpina veikt maksātnespējas administratoru darbu arī tagad, kad kā administratori viņi ir pasludināti par valsts amatpersonām, bet kā advokāti ir pavisam citā statusā. «Es amatpersonas mundieri nevalkāju,» par sevi saka O. Cers, kurš tagad maksātnespējas procesos iesaistīts kā kreditoru pārstāvis vai padomdevējs.

Vakardienas konference bija padomu došana valstij pasākumā kaut uz brīdi ienākušā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Gaida Bērziņa personā, lai taču no Maksātnespējas likuma aizvāc kaut lielākās nejēdzības, sākot ar 20. februāra publikācijā minētajām. Lietojot likumu normu valodu, tās izklāstīja Haralds Velmers, kas plaši pazīstams kā vispirms TAP un tagad maksātnespējas administrators uzņēmumam Liepājas metalurgs (ko nedrīkst sajaukt ar citu maksātnespējīgu uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs, kam ir cits maksātnespējas administrators).

Savā ziņojumā konferencei O. Cers pamatoja nepieciešamību noteikt uzņēmumu maksātnespēju ar to brīdi, kad maksātnespēja iestājusies faktiski, nevis ar to brīdi, kad maksātnespējas lieta pēc vairāku gadu vilcināšanās un dažādām manipulācijām ir nonākusi līdz tiesai. Lietas būtība ir tāda, ka šie gadi nepaiet tāpat vien, bet tiek izmantoti, lai pilnībā iztukšotu uzņēmumus un pasargātu no atbildības par krāpšanu uzņēmumu īpašniekus un amatpersonas, jo viņu atbildībai tad jau ir iestājies noilgums. Uzņēmumu faktiskās maksātnespējas noteikšana bija Latvijas likumu norma un tiesu prakse līdz 2008. gadam, kad Maksātnespējas likums tika būtiski grozīts, tai skaitā izgreznots ar TAP. Tagad kļuvis saprotams, ka toreizējie parādnieki bija ļoti tālredzīgi parūpējušies par iespēju neatdot treknajos gados sagrābtos kredītus, bet viņu iedibinātās tradīcijas turpinās līdz šai dienai.