26. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Eduards, Edvards, Varis
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Ogļu osta Krievu salā top pēc plāna
Ogļu osta Krievu salā top pēc plāna
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 15. marts 2017, 11:50
Rīgas brīvostas pārvalde skaidro, kāpēc jauno piestātņu izbūvēšana Krievu salā iekļausies ar Eiropas Savienību kā projekta līdzfinansētāju saskaņotajos termiņos.


Krievu salas pārvēršana par dziļūdens un lieljaudas ostu turpinās jau vairāk nekā desmit gadus un visu šo laiku kalpo par ieganstu visdažādāko politisko un personisko rēķinu kārtošanai. Brīvostas pārvaldei un tāpat Rīgas pašvaldībai kopumā tiek pārmaiņus pārmesta gan šīs ostas ierīkošana, gan kavēšanās ar tās ierīkošanu. Piemēram, 2006. gada vasarā toreizējais Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais vides ministrs Raimonds Vējonis uzdeva savas ministrijas dienestiem nepieļaut, ka salas apbūve traucē tur ligzdojošajiem lielajiem ķīriem, bet aizstāvēt būvniecību uzņēmās Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks no Jaunā laika, kas kopš tā laika mainījis ne vien savu nosaukumu uz vārdu Vienotība, bet arī dislokāciju no varas Rīgā uz dalību valdībā. Pēc tam Krievu salas projekts rosināja uz daudzām intrigām ar mērķi padzīt brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, līdz viņš nolēma no darba aiziet pats šā gada 10. martā. Mantojumā viņš atstāj Krievu salas projektu ar izredzēm pabeigt projektu bez nepatikšanām.

Līdz šim projektā ieguldīti 151,8 miljoni eiro, kam jāpieskaita līdzīgas izmaksas par sliežu ceļa būvi uz jaunajām piestātnēm, kuras uzņēmās valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš. Abos gadījumos lielākā daļa izmaksu tika segtas no ES 2007.-2014. gada plānošanas perioda naudas, tāpēc 2017. gada pavasarī izklausās draudoši, ka ES sāks prasīt naudu atpakaļ, ja osta tomēr nedarbojas. Jaunākais briesmu stāsts šajā sakarā izskanēja LTV1 programmā 12. martā raidījumā De facto. Rīgas brīvostas pārvalde atbildēja ar skaidrojumu, kāpēc Krievu salas projekts virzās atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un darbu plānam. Galvenais, uz ko norāda brīvostas pārvalde, ir jau 2015. gadā panākts saskaņojums ar Eiropas Komisiju, ka projekta gala ziņojums tiks izvērtēts 2019. gadā. Šāds iepriekšējā ES plānošanas perioda ieguldījumu rezultātu izvērtējuma termiņš noteikts tāpēc, ka paredz privāto uzņēmēju ievākšanos Krievu salā. ES nav pieņemts, ka tas notiktu pēc Latvijas valsts, Rīgas pašvaldības vai Eiropas Komisijas pavēlēm. Pietiek ar to, ka 2007.-2014. gada periodam piekritīgos termiņos Krievu salā patiešām ir izbūvētas četras dziļūdens (mīnus 15,5 metri) piestātnes ar kopējo garumu 1180 m un pieslēguma piestātne 249 metru garumā, visa salas teritorija 75 ha platībā pacelta 2,50 metru augstumā, izbūvēti pievedceļi un ielas 5,2 km garumā un dzelzceļš 11 km garumā.

Rīgas brīvostas pārvalde uzsver, ka ir vienojusies ar Krievu salas iespējamiem nomniekiem par turpmāko darbu un ieguldījumu sadalījumu, lai osta varētu sākt strādāt. Tiks būvēti ogļu putekļu žogi, pievadceļi, elektropieslēgumi un drenāža, pārvests ostas aprīkojums no Andrejostas un Eksportostas uz Krievu salu.

Tieši vakar Rīgas dome nolēma izstrādāt grozījumus teritorijas lokālplānojumā, pēc kuriem osta un uzņēmēji drīkstēs ķerties pie pēdējiem darbiem pirms ostas palaišanas ekspluatācijā.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats