26. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Eduards, Edvards, Varis
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Steigšus ceļ mūri nevēlamiem investoriem
Steigšus ceļ mūri nevēlamiem investoriem
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 15. marts 2017, 10:41
Lai nepieļautu valsts drošībai nozīmīgu uzņēmumu nonākšanu nevēlamu personu rokās, likumprojektu, kas reglamentēs šādas situācijas nepieļaušanu, virzīs steidzamības kārtībā, turklāt nepiesaistot uzņēmēju pārstāvjus. Likums būs attiecināms arī uz jau notikušiem darījumiem.


Jau vēstīts, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien sāk strādāt pie likumprojekta, kas ierobežos to personu loku, kuri drīkstēs iegādāties nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību daļas.

Identificēti nevēlamie

Zināms, ka par daļēju vai pilnīgu īpašnieku maiņu norit sarunas divos uzņēmumos, kas, visticamāk, atbilst nacionālas nozīmes komercsabiedrību kritērijiem - Latvijas gāze un vairāku televīzijas kanālu un interneta vietņu īpašniece Modern Times Group (MTG). Turklāt par vienu no šiem uzņēmumiem ieinteresējušies Latvijai nevēlami cilvēki. «Jāsaprot, ka nāk vairāki darījumi. Šādu darījumu nebūs desmitiem, bet gar vienu objektu snaikstās cilvēki, kas gana ļaunu Latvijas ekonomikai nodarījuši,» mudinot komisijas locekļus atbalstīt likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtā, teica Kārlis Seržants, kas strādā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Kaut arī pašlaik netiek atklāts, kuri konkrēti uzņēmumi atbildīs nacionālas nozīmes komercsabiedrību kritērijiem, viņa teiktais liecina, ka bez Latvijas gāzes un MTG šiem kritērijiem varētu atbilst arī daži telekomunikāciju uzņēmumi, piemēram, Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons.

Apšauba kritērijus

Jauno likumprojektu pirmajā lasījumā Saeima skatīs jau rīt, un, visticamāk, arī otrajā, galīgajā lasījumā tas tiks apstiprināts vēl šajā mēnesī. Tam, kaut arī konceptuāli likumprojekta nepieciešamību arī atzīst, nepiekrīt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Šīs uzņēmējus pārstāvošās organizācijas uzskata, ka kritēriji ir pārāk nekonkrēti un potenciāli paplašināmi tā, lai ierobežotu komersantu tiesības pārdot savu īpašumu konkrētiem cilvēkiem. «Tie ir neprecīzi un vienkārši paplašināmi kritēriji,» neapmierināta ir LDDK vadītāja Līga Meņģelsone.

Saskaņā ar sākotnējo ieceri par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību var tikt atzīts elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū. Likumprojektu attiecinās arī uz nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību tiks atzīta arī Latvijā licenci dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai saņēmusi komercsabiedrība vai arī tāda komercsabiedrība, kurai piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu.

Tāpat šis statuss tiks attiecināts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotāju, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatus vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā.

Taču darba devēju un uzņēmēju pārstāvjiem ir mazas cerības, ka tos pieaicinās steidzamības kārtā virzītā likumprojekta gatavošanā.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis norāda, ka uzņēmējiem nepatiks neviens likums, kas kaut kādā mērā ierobežo to tiesības, taču šinī gadījumā esot runa par valsts drošību, tāpēc ar likumprojektu saistītu paplašinātu diskusiju veidošana radītu nepieļaujamu likuma pieņemšanas aizkavēšanos. Komisijas sēdē vairāki deputāti atzina, ka šāds likumprojekts bija vajadzīgs jau sen.

Atpakaļejošs spēks

Interesanti, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumprojekta redakciju, likumam stājoties spēkā, uzņēmējiem pašiem būs jātiek skaidrībā, vai to uzņēmums atbilst likuma kritērijiem. Konstatējot, ka komercsabiedrība patiešām ir nacionālajai drošībai nozīmīga, uzņēmējam par to būs jāinformē Ministru kabinets, pievienojot detalizētu informāciju par komercsabiedrības biedriem un dalībniekiem, kā arī patiesajiem labuma guvējiem līdz pat konkrētai fiziskai personai.

Ja valsts drošības dienesti konstatēs, ka kāds no sabiedrības dalībniekiem vai patiesajiem labuma guvējiem ir valstij nevēlams, uzņēmumam būs pienākums no šīs personas atbrīvoties un līdz tam brīdim ierobežot tās tiesības sabiedrības vadībā. Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore gan skaidro, ka šī prasība būs attiecināma tikai uz tādu komercsabiedrības dalībnieku, kuram pieder vismaz 10% šī uzņēmuma. Līdzīga procedūra arī nosaka kārtību, kādā komercsabiedrībai, kas vēlas mainīt īpašniekus, jāziņo par potenciālajiem tās pircējiem.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats