Pretēji raidījumā paustajam, ka izmaiņas projektā būtiski apdraud Krievu salas projekta īstenošanu, Rīgas brīvosta norāda, ka jau 2015. gadā gan Eiropas Komisijas pārstāvji, gan arī JASPERS, neatkarīgi Eiropas komisijas konsultanti, ieradās vizītē Rīgā, lai klātienē iepazītos ar projekta gaitu, tā progresu un veicamajām izmaiņām, kas paredz uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli pilnībā pārnest piesārņojošās akmeņogļu pārkraušanas operācijas, bet nelielā apjomā saglabāt Eksportostā nepiesārņojošo kravu pārkraušanas darbības.

Tāpat tika pārrunāta šo projekta izmaiņu ietekme uz kopējo projekta mērķi, un tika saskaņots viedoklis, ka projekta mērķis var tikt uzskatīts par sasniegtu pie nosacījuma, ka to paredz Rīgas pilsētas teritorijas plānojums, vienlaikus norādot, ka saskaņā ar projektu vērtēšanas procedūru un praksi, projekta gala ziņojums tiks izvērtēts 2019. gadā, kad tas būs pilnībā noslēdzies.

Rīgas dome jau rīt, 14.martā, skatīs jautājumu par Eksportostai un tai pieguļošās teritorijas lokālplānojumu (kā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam grozījumus), nosakot Eksportostas ziemeļu daļā atļautos pārkraujamo un uzglabājamo kravu veidus, kuros neietilpst ogles un bīstamās kravas. Lokālplānojumu izstrādi jau atbalstījusi Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja.

Tāpat ir panākta vienošanās ar stividoriem, kuru akmeņogļu pārkraušanas operācijas līdz 2019. gadam no Eksportostas tiks pārceltas uz jauno, pasaules standartiem atbilstošo Krievu salas termināli. Rīgas brīvostas pārvalde uzsver, ka nepieciešamās investīcijas, kas paredz pieslēguminfrastruktūras, tostarp ogļu putekļu žogu, pievadceļu, papildus elektrojaudas un kravu laukumu ar ūdens novadīšanas sistēmu izbūvi, tiek segtas no Rīgas brīvostas līdzekļiem, savukārt stividori no saviem līdzekļiem veic nepieciešamās investīcijas vairāku desmitu miljonu euro apmērā akmeņogļu pārkraušanas tehnoloģiju pārvešanai un uzstādīšanai Krievu salā. Visa infrastruktūra, kas Krievu salā ir tikusi vai vēl tiks izbūvēta par Rīgas brīvostas un Eiropas Komisijas līdzekļiem, pilnā apmērā paliks Rīgas brīvostas īpašumā un tiks iznomāta stividoriem uz nosacījumiem, kas nodrošinās Rīgas brīvostas veikto investīciju ilgtermiņa atdevi.

Turklāt, kā liecina pašreizējā situācija, nav attaisnojušās līdz šim paustās bažas par akmeņogļu pārkraušanas apjomu būtisku krišanos, kas varētu atstāt ietekmi uz projekta mērķa sasniegšanu - pēdējos gados akmeņogļu pārkraušanas apjomi Rīgas brīvostā ir bijuši stabili, pārsniedzot 13 miljonus tonnu gadā, un kā liecina operatīvā informācija, šā gada janvārī un februārī panākts 8,2% pieaugums, salīdzinot ar aizvadīto gada pirmajiem diviem mēnešiem.

Projekts ir ticis īstenots laika posmā no 2010. gada līdz 2015. gada nogalei, kad projekta infrastruktūra nodota ekspluatācijā, vienlaikus pēc tām paredzot vēl papildus infrastruktūras apjomu izbūvi par Rīgas brīvostas līdzekļiem. Projekta ietvaros ir izbūvētas 4 dziļūdens piestātnes ar kopējo garumu 1180 m un pieslēguma piestātne 249 metru garumā. Piestātņu dziļums - 15,5 m, ar iespēju padziļināt tās līdz 17 metru dziļumam. Teritorijas izveidošanai un Daugavas krasta nostiprināšanai, kā arī ūdens pieejas ceļu padziļināšanai no Daugavas gultnes ir uzskaloti 2,7 miljoni kubikmetru smilts, kas Krievu salas teritoriju 75 ha platībā no nulles atzīmes paceļ līdz 2,50 m virs jūras līmeņa.

Piekļuvei terminālim ir izbūvēti pievedceļi un ielas (5,2 km garumā), kā arī dzelzceļa tīkls (11 km garumā) un visa nepieciešamā inženiertehniskā infrastruktūra un komunikācijas.

Plānotā termināļa jauda - 15 - 20 milj. tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 milj. euro. Pārdomāti īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt 10 milj. euro ietaupījumu.

2016. gadā Krievu salas projekts līdz ar saistītajiem VAS “Latvijas Dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem tika izvirzīts arī 2016. gada balvai Rīgas arhitektūrā un saņēma Rīgas pilsētas arhitekta biroja īpašo atzinību par ieguldījumu rīdzinieku dzīves kvalitātes celšanā, mērķtiecīgi attīstot Rīgas ostas un dzelzceļa infrastruktūru.