Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Keris norādīja, ka galvenā problēma joprojām ir finansējuma trūkums. Medicīnai un veselības aprūpei nepieciešams piešķirt līdzekļus no solidaritātes nodokļa vai pensijas otrā līmeņa, uzskata Keris.

Pēc viņa domām, solidaritātes nodokļa veidā iekasētos līdzekļus valsts varētu novirzīt, piemēram, pacientu iemaksu mazināšanai. Keris uzsvēra, ka minētā nodokļa ieņēmumi pērn pildījušies labāk, nekā iecerēts. Pēc viņa domām, cits iespējamais veselības aprūpes papildu finansējuma avots varētu būt otrais pensiju līmenis, kas, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, līdz šim strādājis ar ļoti zemu lietderīgumu. “Iespējams, ka daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas līdz šim tiek virzītas otrajam pensiju līmenim, varētu novirzīt veselības aprūpei,” pieļāva Keris.

Kopumā vērtējot aizvadīto gadu, Keris norādīja, ka kopumā turpinās valsts izmērdēšanas politika. Valdība joprojām ignorē starptautisku organizāciju ieteikumus palielināt finansējumu veselības aprūpei. “Ir pēdējais brīdis valdībai uz tiem reaģēt,” piebilda arodbiedrības vadītājs.

Atzinīgi Keris vērtēja “zaļā koridora” ieviešanu vēža slimniekiem, vienlaikus gan norādot, ka arī šajā ziņā ir problēmas. Piemēram, tie, kam ir smadzeņu vēzis, nevar saņemt palīdzību tik raiti kā taisnās zarnas vēža slimnieki.

Kā ziņots, veselības aprūpes finansējuma pieaugumu, kā arī mediķu atalgojuma palielināšanu LVSADA uzskata par nozares šī gada prioritāti. Keris arī bilda, ka valdībai kopumā veselības aprūpei ir jāpiešķir 4% no IKP.