Lai vienkāršotu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunā priekšnieka atrašanu, Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijām likumprojektu, kas atcels līdzšinējo prasību, ka kandidātam uz šo amatu jābūt vismaz trīs gadu pieredzei vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Taču laikā, kad likumdevējs un izpildvara drudžaini cenšas atrast jaunu biroja priekšnieku, doma par biroja reorganizēšanu politiķu vidū kļūst aizvien populārāka.
Iepriekšējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaru termiņš beidzās pagājušā gada 17. novembrī. Ņemot vērā, ka likuma prasība par trīs gadu pieredzi bija gluži kā speciāli viņam pielāgota, J. Streļčenoks startēja konkursā, lai vadītu biroju otru pilnvaru termiņu. Taču neveiksmīgi. Konkursu neizturēja neviens no pretendentiem.
Politiķi cer, ka, grozot likumu, jauno biroja priekšnieku varēs atrast Drošības policijas vai prokuratūras darbinieku rindās, bet tikmēr vairākus gadus iekšēju konfliktu plosītais KNAB turpina strādāt bez vadītāja.
Darbības imitācija
Runas par to, ka iekšējie konflikti biroju degradējuši līdz tādam līmenim, ka tas vairs nespēj funkcionēt atbilstoši tā izveidošanas mērķiem, publiskajā telpā uzplaiksnījušas visai bieži. Pēdējais ar šādu ierosinājumu klajā nāca tiesībsargs Juris Jansons, kurš uzskata, ka KNAB likvidācija vai reorganizācija ir politiķu drosmes un atbildības jautājums. «Varbūt ir jābeidz sabiedrību mocīt un tas aizkautais hiēnsuns beidzot jāiemidzina un ar godu jānorok,» par KNAB darbu izteicās ombuds.
Viņš uzskata, ka KNAB netiek galā nedz ar korupcijas apkarošanu, nedz interešu konfliktu izvērtēšanu. Šādu kritiku birojs saņēma saistībā ar KNAB aizrādījumu par valsts amatpersonai noteikto amatu savienošanas ierobežojuma pārkāpšanu saistībā ar Jansona darbību izdevuma Jurista Vārds Zinātniski konsultatīvajā padomē.
Nevērtējot KNAB aizrādījuma pamatojumu, daudzi politiķi domā līdzīgi J. Jansonam. Saeimas Nacionālās drošības komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošais Ringolds Balodis (No sirds Latvijai) uzskata, ka pēdējo gadu iekšējie konflikti radījuši situāciju, kurā «jānotiek brīnumam, lai šī iestāde sāktu funkcionēt».
«Šobrīd KNAB, lai attaisnotu savu eksistenci, nodarbojas ar maznozīmīgām lietām. Viņiem ir bail vai viņi nemāk nodarboties ar lielām lietām. Birojā ir nepieciešams ļoti nopietns restarts. Piemēram, daļu funkciju varētu uzticēt prokuratūrai,» saka politiķis, kas uzsver, ka vienkārša biroja likvidācija, nedeleģējot tā funkcijas kādam citam dienestam, nebūtu pieļaujams.
Zaudēta iespēja
Arī citas opozīciju pārstāvošās partijas - Latvijas Reģionu apvienības - līderis Mārtiņš Bondars uzskata, ka ir pienācis īstais laiks diskusijai par biroja nākotni. «Jautājums ir ļoti leģitīms, un, manuprāt, saglabāt organizāciju nav iespējams. Tur ir daudz demoralizētu darbinieku, daudzi spējīgi darbinieki ir aizgājuši, un es nerunāju par tiem, kurus zinām no preses slejām. Atjaunot operatīvās darbības subjektu nav mēnešu jautājums, tas ir gadu jautājums,» saka M. Bondars.
Tā ir jābūt, ka opozicionāri kritizē valdošās koalīcijas pārziņā esošo problēmu risināšanas gaitu un stilu, taču arī koalīcijas vidū jautājums par nepieciešamību reorganizēt KNAB nav jauns.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atgādina, ka jau pirms 12. Saeimas vēlēšanām viņa paudusi viedokli, ka šādā formā birojs nav spējīgs darboties un to nepieciešams reorganizēt. Divu gadu laikā situācija nav mainījusies, un arī S. Āboltiņa savu viedokli nav mainījusi - iekšējie konflikti biroju ir diskreditējuši un paralizējuši. Tāpēc pēc jaunā priekšnieka atrašanas būtu jāsāk diskusija par KNAB pārveidošanu.
Cer uz jaunu vadību
Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošais Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība) uzskata, ka pēdējos gados apkarošanas pasākumi pamatā notikuši biroja iekšienē, nevis būtu vērsti pret korupciju. Politiķis uzskata, ka kardināli būtu jāmainās gan politiķu attieksmei pret biroju, gan paša biroja darbinieku attieksmei pret saviem primārajiem uzdevumiem, lai birojs varētu turpināt darbu. Pretējā gadījumā tā pienākumus varētu pārdalīt starp esošajām drošības struktūrām.
Atturīgāks ir Aizsardzības un Nacionālās drošības komisijā strādājošais premjerministra Māra Kučinska politiskā spēka kolēģis Kārlis Seržants. Viņš uzskata, ka jaunajam KNAB priekšniekam jādod iespēja reanimēt biroju.
«Reorganizācija nav izdarāma dažos mēnešos, kaut arī varētu funkcijas sadalīt starp Drošības policiju un Ekonomikas policiju. Dosim vēl vienu iespēju. Atnāks jaunais priekšnieks, un dažu mēnešu laikā būs skaidrs, vai viņš spēj vadīt biroju vai ne. Ja priekšnieks būs labs, tad KNAB var turpināt strādāt,» saka K. Seržants.
Rādīt reklāmu
