Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka uzņēmējdarbības uzsācēji – strauji augoši un jaunie uzņēmumi, ir nozīmīgs jaunu darba vietu radīšanas un inovācijas avots. “Šiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Tādēļ par vitāli nozīmīgu uzskatu tādas uzņēmējdarbības ekosistēmas izveidi, kas labvēlīga šo uzņēmumu tālākai izaugsmei. Turklāt ir svarīgi nodrošināt šiem uzņēmumiem pilnvērtīgas iespējas piekļūt kapitālam un finansējumam visos uzņēmuma attīstības posmos,” pauž Ašeradens.

“Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu (start-up) izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Tādēļ šo uzņēmumu attīstībai ministrija piedāvā ieviest minimālo fiksēto maksājumu par katru darbinieku un ieviest atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei,” uzsver Ašeradens.

Lai risinātu augstā nodokļu sloga radītos sarežģījumus strauji augošiem uzņēmumiem to darbības sākumposmā, režīms paredz, ka uzņēmums par katru darbinieku maksā fiksētu mēneša maksājumu 252 eiro apmērā, kas tiks novirzīts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksai. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis. Šis režīms varētu tikt piemērots uzņēmumam, kurš ražo, attīsta un pārdot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību, tā darbības pirmajos piecos gados. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai ir piesaistītās riska kapitāla investīcijas. Tāpat plānots arvien aktīvāk no valsts puses stimulēt augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti šādos uzņēmumos, lai radītu šodienas ekonomikas dzinējspēku – inovāciju. Gadījumos, kad augsti kvalificētais darbinieks nav gatavs strādāt ar zemu sociālo nodrošinājumu, būs iespēja pieteikties valsts atbalsta programmā, kurā būtu iespējams saņemt līdzfinansējumu darba algai.

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieauguma veicināšanai Latvijā un administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējdarbības sākumposmā, ministrija rosina ieviest atbalstu uzņēmējdarbības uzsācējiem – pakāpeniskas izaugsmes stimulu, nosakot uzņēmējdarbības uzsākšanai draudzīgas nodokļu likmes, vienkāršotu nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī paredzēt, ka esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji izmanto Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu vismaz vēl 2 gadus.

Ministrijas kompromisa priekšlikums paredz atvieglotu nodokļa slogu uzņēmuma darbības pirmajos trīs gados, kur pirmajos divos gados uzņēmums maksā 75% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma, bet trešajā gadā – 100% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma. Vienlaikus pie likumprojekta izstrādes, Ekonomikas ministrijas ieskatā, ir svarīgi vēlreiz izskatīt ministrijas virzīto priekšlikumu pirmajā gadā samazināt nodokļu slogu un noteikt, ka uzņēmums maksā 10% nodokli no apgrozījuma, kas tiks novirzīts VSAOI veikšanai par uzņēmuma darbiniekiem. Savukārt otrajā darbības gadā uzņēmums maksā 75% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma, bet trešajā gadā – 100% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma. Uz šādu atbalstu varēs pretendēt uzņēmums vai fiziska persona pirmajos 3 uzņēmuma darbības gados, kam ir 5 nodarbinātie ar atalgojumu 750 eiro mēnesī un apgrozījumu līdz 50 tūkstošiem eiro gadā.

Tāpat ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus uzņēmumiem ar mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu, lai atbalstītu t.s. dzīves stila uzņēmējdarbību Latvijā. Priekšlikumi paredz, ka uzņēmumam, kura apgrozījums gadā nepārsniedz 3000 eiro ļaut tikai reģistrēt savu uzņēmējdarbību VID. Savukārt, ja uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 12 000 eiro, un pie noteiktiem nosacījumiem ne vairāk kā 24 000 euro, ieviest patentmaksu 150 eiro mēnesī, neierobežojot nozares un nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz 3. Vienlaikus plānots, ka tiktu saglabāti līdz šim piedāvātie nodokļa maksāšanas režīmi (fiziskas personas ienākumi no saimnieciskās darbības, no īpašuma, no piemājas saimnieciskās darbības un no lauksaimnieciskās ražošanas, lauku tūrisma, sēņošanas, ogošanas u.c., patentmaksa un sezonas lauku darbi).

Diskusijās ar uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām, tai skaitā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, biedrību Labs of Latvia, Nodokļu maksātāju tiesību asociāciju, AS Altum, Start-up asociāciju, kā arī uzņēmumiem, Ekonomikas ministrija ir identificējusi konkrētas problēmas un risinājumus uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstam un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas sakārtošanai. Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi start-up atbalstam tika atbalstīti šā gada 19.septembra Ministru kabineta komitejas sēdē un tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Paredzēts, ka diskusija par piedāvājumu uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmumu atbalstam tiks turpināta un diskusiju rezultātā apstiprinātie atbalsta mehānismi stāties spēkā no 2018.gada.