Valsts savulaik samaksāja metalurģijas uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs” garantēto kredītu aptuveni 100 miljoni eiro apmērā, līdz šīm parāds valstij ir aptuveni 65 miljoni eiro, turklāt uzņēmums nav veicis kārtējo maksājumu valstij.

“”KVV Liepājas metalurgam” ir jāveic maksājumi, bet uzņēmums to nespēj. Tāpat metalurģijas uzņēmumam ir milzīgi parādi citiem kreditoriem, piemēram, VID aptuveni 1,5 miljoni eiro, uzņēmuma darbiniekiem aptuveni 500 000 eiro,” uzsvēra ministrs.

Ašeradens norādīja, ka faktiski ir iestājusies “KVV Liepājas metalurga” maksātnespēja, taču valsts, tāpat kā citi nodrošinātie kreditori, saskaņā ar likumu nevar vērsties tiesā ar maksātnespējas pieteikumu, citi mazie kreditori to nedara dažādu iemeslu dēļ, piemēram, tas ir pretrunā ar uzņēmuma labo praksi. To nedara arī pats “Metalurgs”, jo saņēma šādas norādes no akcionāriem.

“Situācija risinās, jo, piemēram, AS “Citadele banka” jau ir sākusi ķīlas tiesību realizāciju. 30 dienu laikā, kāds no kreditoriem rīkosies,” prognozēja Ašeradens.

Ministrs arī norādīja, ka, ticamākais, valsts neatgūs visu uzņēmumā ieguldīto summu, tāpēc valstij jārēķinās ar zaudējumiem. Katrā ziņā valdība negrasās atkārtoti finansēt uzņēmuma darbību, taču valsts iesaistīsies ieguldīto resursu atgūšanā.

Ašeradens arī norādīja – lai atgūtu savulaik nomaksāto galvojumu, būtu izdevīgāk pārdot visu uzņēmumu kā kopumu, par to gan vēl jārunā ar pārējiem kreditoriem.

Kā zināms, „KVV Liepājas metalurgs” lūdz Valsts kasei līdz 2020. gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu, jo pasliktinājusies situācija pasaules metāla tirgū un no iepriekšējiem īpašniekiem mantoti parādi.

Uzņēmuma vadība vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību saņemt elektroenerģiju par ievērojami zemāku cenu, lai uzņēmuma saražotā produkcija spētu būt konkurētspējīga galvenajos mērķa tirgos – Skandināvijas valstīs, Vācijā, Polijā. Arī uzņēmuma iepriekšējie īpašnieki un vadība jau 2011.– 2012.gadā vairākkārt aicināja valdību samazināt elektroenerģijas cenu.

Vēlāk Ukrainas investori paziņoja par AS “KVV Liepājas metalurgs” rūpnīcas konservāciju, to skaidrojot ar augstajām elektroenerģijas izmaksām un slikto situāciju metāla nozares tirgū.