Gada sākums sācies ar kritumu – mīnus 20,6% kravu pirmajos trīs mēnešos. Divu gadu laikā uzņēmuma peļņa sarukusi piecas reizes. (2015.gadā 2,1 milj.; 2014.gadā 10,7 milj. eiro), vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Nākotnē es esmu piesardzīgs optimists. Kāpēc piesardzīgs optimists? Domāju, ka gada beigās tas plānotais kravu apgrozījums jeb kravu pārvadājums varētu būt šie te 50 miljoni tonnas – tas ir aptuveni plānotie mīnuss 15%,” norāda Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis skaidro, ka marta mēnesis kopumā arī bija ar mīnus 24% kravu kritumu. “Pagaidīsim, kāds būs aprīļa mēnesis pēc kravu apjoma un tad redzēsim, vai tendences uzlabojas, vai tieši otrādi – pasliktinās,” norāda Augulis.

Kravas Krievija aizvien biežāk nesūta uz Rīgu vai Ventspili, bet izvēlas savas ostas, piemēram, Primorsku vai Ustlugu. Ar to būvniecību un attīstīšanu Krievija strādā pēdējos 10 gadus.

“Izveidotā kapacitāte, kas izveidota, Krievijā ir ļoti liela. Salīdzinājumam varam teikt, ka Uslugas ostas, kas ļoti strauji attīstās, kapacitāte ir 85 miljoni tonnu. Ja mēs pārvadājām 55,6 miljonus, mēs redzam, ko viena osta var izdarīt,” norāda Bērziņš.

Vēl pirms dažiem gadiem tieši ogles Latvijas dzelzceļā un ostās bija galvenās kravas. Tuvākajā laikā tās Eiropā pirks aizvien mazāk. Parīzē Klimata konferencē gada nogalē 195 valstis vienojās mazināt fosilā kurināmā – arī ogļu izmantošanu.

“Ir vairāki iemesli, kāpēc ir redzams kravu kritums. Pirmkārt, tas ir vispārējais Krievijas ekonomikas vājums. Arī rubļa kritums, kas nozīmē, ka mūsu transporta koridors paliek dārgāks Krievijas kravu pārvadātājiem. Svarīgs ir arī ogļu kravu pieprasījuma kritums pasaulē, kas nozīmē, ka visā Baltijas jūras reģionā un visā pasaulē krītas ogļu kravu pārvadājumi,” skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

“Latvijas dzelzceļā” un Satiksmes ministrijā sola, ka mūsu tranzīta nākotne ir Ķīna un Kazahstāna. Maijā uz Latviju brauks 16 centrālo un Austrumeiropas valstu kā arī Ķīnas transporta ministri. Septembrī Rīgā varētu notikt arī šīs tā saucamās “16+1” sanāksmes premjeru samits. Tomēr tās būs tikai politiskas sarunas, kas nesola kravu skaita pieaugumu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis norāda, ka atceras rezentācijas pirms trim četriem gadiem un tur velti meklēt lielu politiku: “Ko mēs varam iespaidot, jo tas jau bija prognozējams. Krievijas jaunās ostas un kravu novirzes. Sliktā ziņa ir tā, ka mēs šajos gados neesam atraduši alternatīvas. (..) Žēl, ka tā pavēlu uzsāks. Jau tikai šobrīd, kad konstatējam kaut kādus faktus, bet likt cerības ļoti lielas, ka attiecību pēc tikai sāks Krievijas kravas pieaugt – tas būtu diezgan naivi.

“Jau pirms vairākiem gadiem vēl nosacīti miera laikos daudzas Krievijas amatpersonas skaidri teica, ka tās darīs visu, lai izveidotu savu ostu infrastruktūru, lai pakāpeniski pārorientētu kravas uz savām ostām,” skaidro ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvija nav vienīgā, kas cer uz kravām no Austrumiem. “Zīda ceļš” ir Krievijas jaunais dzelzceļa megaprojekts, kas caur Baltkrieviju, Gruziju un Kazahstānu savienos Pekinu ar Eiropu. Apejot Baltiju. Vēl viens virziens būs tā saucamais “Ziemeļu loks” – tur ostā netālu no Japānas veidos jaunu dzelzceļa mezglu, kur Ķīnas, Indijas un Korejas kravas no vilcieniem pārkraus kuģos un uz Eiropu vedīs gar Krievijas ziemeļiem. Baltkrievijā Ķīna būvē milzīgu loģistikas centru. Šajā projektā ar baltkrieviem ciešu sadarbību jau izdevies izveidot lietuviešiem.

“Jūs rēķināties ar to, ka ienāks mazāk nauda no LDz budžetā? Tas jau ir ieplānots, vai tas būs jāpārplāno šobrīd? Mēs, protams, rēķināmies. Labā ziņa ir tā, ka uz kopējo budžetu un uz kopējā mūsu IKP nespēlē tik lielu lomu, lai tas nebūtu nokompensējams ar citām aktivitātēm. Jo arī pirmā ceturkšņa nodokļu iekasējums un kopprodukts iet plānotajā līmenī. Neskatoties uz šo kritumu. Mēs zinām – divi lielākie robi, kas Latvijai ir iecirsti ir dzelzceļā 20 procenti un neliels procents “Liepājas metalurgs”,” skaidro Kučinskis.

Latvijas dzelzceļš šobrīd kopā ar kādu no lielajām auditorfirmām analizē piecus uzņēmumā iecerētos Eiropas projektus. Tajā skaitā vairākus simtus miljonus vērto vilcienu elektrifikāciju. Edvīns Bērziņš neizslēdz, ka kādu no projektiem varētu arī atlikt uz vēlāku laiku.

Ar Ķīnas milzīgo loģistikas centru, ko veido Baltkrievijā, saistīts kāds nesens skandāls Latvijas politikā. Nekā Personīga pirms pusotra gada stāstīja kā uz Baltkrieviju bija aizbraucis tā laika Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis un ekspremjers Andris Šķēle. Neoficiāli zināms, ka brauciens bija saistīts tieši ar jauno Ķīnas kravu termināli.

Kas īsti Baltkrievijā notika, ar ko un par ko runāja, tā arī plašāk neviens no iesaistītajiem nepastāstīja. Aivis Ronis dažas dienas pēc atgriešanās no darba Valsts prezidenta kancelejā aizgāja. Vēlāk Andris Bērziņš pateica vien to, ka ceļojot kopā ar Šķēli Ronis savu amatu esot izmantojis privātās interesēs.