Saskaņā ar tautsaimniecības analītiķu secinājumiem, Eiropas lauksaimnieki novirzījuši piegādes uz citām valstīm, kā rezultātā eksporta vērtība samazinājusies tikai par 7 %.

“Eiropas valstis, kuras ietekmējušas krievu sankcijas, atradušas alternatīvus tirgus saviem produktiem diezgan ātri, ” uzskata speciālisti.

Vienlaikus gan viņi atzīst, ka ir daži ražotāji, kuriem alternatīva tirgus atrašana ir problēma, bet kopumā Eiropa, pēc ekspertu domām, labi tikusi galā ar pārtikas embargo sekām un eksports pieaudzis.

Saskaņā ar priekšsēdētāja vietnieks Valsts domes komitejas priekšsēdētāja vietnieku lauksaimniecības jautājumos Sergeja Karginova teikto, pārtikas embargo ir devis pozitīvu ietekmi uz Krievijas zemniekiem, lai gan viņiem aizvien ir nepieciešams strādāt pie “izmaksu samazināšanas un kvalitātes uzlabošanas”.

Nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka pārtikas embargo, visticamāk, tiks atcelts tuvākajā nākotnē.

Kā zināms, atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.