Šobrīd uzņēmums iztiek, pārdodot produkciju, kas tika saražota dažu nedēļu laikā gada sākumā. Vakar KVV Liepājas metalurgs īpašnieki publiskoja šo pašu informāciju Rīgā mazliet modificētā versijā, adresējot to Latvijas valdībai gan tieši, gan ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Proti, uzņēmuma īpašnieki noteikuši par termiņu 15. martu, kad Latvijas valdībai savā kārtējā sēdē būtu jāpieņem lēmums par KVV Liepājas metalurgs biznesa plānu, kura iesniegšana Valsts kasē datēta ar 1. martu. Ministru prezidents Māris Kučinskis tūlīt pat publiski atbildēja, ka KVV Liepājas metalurgs lietas nav 15. marta valdības sēdes darba kārtībā. Valdība dod zīmi faktiski likvidēt uzņēmumu jo ātrāk, jo labāk, lai tas ar savām problēmām vēl tikai īsu laiku bojātu valdības tēlu. Patlaban izskatās tā, ka uzņēmuma Liepājas metalurgs īpašumu pārdošana Ukrainas metāllūžņu vācējiem KVV Group beigsies Latvijai ar plusa zīmi naudā – ar ukraiņu reālajiem izdevumiem, ar kuriem nepietika uzņēmuma darbības atsākšanai, bet kuri nosegs nelielu daļu no

200 miljonu eiro parādiem, kādus atstāja Liepājas metalurga kādreizējie īpašnieki. Pēc KVV Group sniegtās informācijas, pērn KVV Liepājas metalurgs iegrāmatojis astoņu miljonu eiro zaudējumus un šogad nāksies izdot vēl piecus miljonus. Valsts kase pārņēmusi vairāk nekā 13 miljonus eiro, ar kuriem bankas bija garantējušas KVV Group saistības 10 gadu laikā izpirkt sava Liepājas uzņēmuma mantu par 107 miljoniem eiro. Kopumā ņemot, valsts uzlabojusi savu finansiālo situāciju par 1/10 no Liepājas metalurga parādiem un pasliktinājusi izredzes uz nākamo investoru piesaistīšanu ne tikai metalurģijas uzņēmumam Liepājā, bet valstij kopumā.