“Konkurencei atvērts gāzes tirgus ir ļoti nozīmīgs Latvijas tautsaimniecībai un uzņēmējdarbībai kopumā. Izveidojot efektīvus nosacījumus dabasgāzes tirgum, tā būs iespēja tajā ienākt vairākiem gāzes piegādātājiem, tādējādi veicinot konkurenci šajā jomā. Tas būs ieguvums gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, un tirgus atvēršana nodrošinās stabilu un prognozējamu enerģētikas politiku,” norādījis par likuma grozījumiem atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Likuma grozījumus atbalstīja 63 deputāti, bet pret bija pieci deputāti no partijas “No sirds Latvijai”. 24 deputāti – partijas “Saskaņa” pārstāvji un deputāts Rihards Eigims (ZZS) nebalsoja.

“Esam par tirgus liberalizāciju, taču ne šādā veidā,” uzsvēra deputāts Aivars Meija (NSL), skaidrojot, ka deputāti nevēlas pieļaut vēl vienu bankas “Citadele” gadījumu.

Deputāts Ivars Zariņš (S) pauda neizpratni par sasteigto likuma pieņemšanu un tirgus atvēršanu un skaidroja, ka šādas izmaiņas ir varas monopola kārtējais neveiksmīgais risinājums.

Likumā noteikts, tirgus dalībniekiem, savstarpēji vienojoties, būs jānosaka dabasgāzes cena. Taču mājsaimniecībām tiks nodrošināta iespēja saņemt to arī par regulatora noteiktajiem tarifiem, nevis tirgus cenu, skaidroja EM. Publiskajam tirgotājam pienākumu piegādāt gāzi par regulētiem tarifiem noteiks ar Ministru kabineta noteikumiem.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Plānots, ka no LG neatkarīgs gāzes pārvades un uzglabāšanas operators tiks izveidots no 2017. gada 3. aprīļa, bet LG pilnībā sadalīt plānots līdz 2017. gada beigām.

Lielākais “Latvijas Gāzes” akcionārs ir Vācijas “E.ON Ruhrgas International GmbH” (47,23%). Krievijas “Gazprom” pieder 34%, bet 16% – Krievijas “Itera” meitasuzņēmumam “Itera Latvija”.