28. marts, Sestdiena
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Eiropa ielūdz jauno pārtiku
Eiropa ielūdz jauno pārtiku
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 26. oktobris 2015, 10:28
Apvienoto Nāciju Organizācija jau vairākus gadus aicinājusi pārtikā patērēt visādus kukaiņus un kāpurus. Iespējams, arī tiem vieglāku ceļu uz mūsu šķīvjiem pavērs Eiropas Savienības regula par «jauno pārtiku», tomēr tās galvenais mērķis ir plašākas iespējas visādiem feinšmekeriem un pārtikas biznesam ar trešajām valstīm.


Likumdevēja izpratnē Eiropai jauna pārtika ir gan bišu kāpuri un spirulīnas pulveris, gan petri trauciņā izaudzēta govs šūnu gaļa un inženierijas ceļā iegūtas produktu nanodaļiņas, kas limonādei pēc sakratīšanas liek mainīt krāsu. Agri vai vēlu to visu patērēsim arī Latvijā. Taču, kā ar ikvienu jaunu lietu, bažas ir par šīs pārtikas drošību. Tāpēc Eiropas Parlaments apņēmies uzlabot Jaunās pārtikas regulu ar normām, kas, no vienas puses, veicinās pārtikas biznesu, bet, no otras, – Eiropas patērētājiem garantēs, ka viņi no jaunās pārtikas nenomirs.

Pašlaik jaunas pārtikas reģistrācija ilgst trīs gadus, maksā ap 400 000 eiro. Ilgi un dārgi. Kopš 1997. gada saņemti 179 pieteikumi reģistrācijai, taču akceptēti vien 80. Pie jaunās kārtības atļaujai produkta ienākšanai tirgū būs nepieciešami vien septiņi mēneši. Pieteikumu izskatīs Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde. Izmaksas būs mazākas, bet vienlaikus eiropiešus nedrīkstēs padarīt par eksperimenta trusīšiem un aiz robežām konkrētajam produktam vajadzēs būt lietotam uzturā vismaz 25 gadus.

Eiroparlamentāriete Inese Vaidere NRA.lv stāsta, ka balsojums par regulu notiks jau 28. oktobrī. Viņasprāt, Eiropai gan vairāk par kukaiņiem un visādiem dīvainiem eksotiskiem augļiem vajadzētu pārskatīt attieksmi pret pašu audzēto un saražoto ēdienu. Sevišķi turīgajās valstīs pārāk liels pārtikas daudzums nonāk atkritumos.

Pret jauno pārtiku, sevišķi nanotehnologiju izmantošanu, aktīvi iestājas Francija un Vācija – nepietiek informācijas, lai pateiktu, ka tā ir veselībai nekaitīga, un tā pati problēma ir ar klonēto gaļu. Kā atzīst kulinārijas eksperte un žurnāliste Signe Meirāne, pastāv lielas aizdomas, ka jau šobrīd Eiropā iegādājamie produkti satur nanopārtikas sastāvdaļas.

Cits stāsts ir par eksotiskajiem augļiem, dārzeņiem un tiem pašiem kukaiņiem, kas mazās porcijās ar individuālām atļaujām katram komersantam tomēr nonāk uz eiropiešu pusdienu galdiem. Piemēram, godži un čia ogas vai aļģes spirulīnas pulveris jau tagad ir pieejami Latvijas tirgū. Šie un citi jaunās pārtikas paraugi bija nogaršojami arī Eiropas Parlamenta Latvijas pārstāvniecības rīkotajā Reģionālo mediju dienā.

Bišu kāpuru gan nebija. Tos uz Eiropu labprāt gādātu meksikāņi, kuriem tā ir tradicionāla uzkoda pie alus. Savukārt taizemieši eiropiešus labprāt cienātu ar sienāžu buljonu. Tos audzē 2000 fermās, un, ja mēs Eiropā ņemtu tādu ēdienu pretī, gan jau vēl jaunas sabūvētu. Proteīna kukaiņos ir vairāk nekā liesākajā gaļas gabalā, tomēr eiropiešu aizspriedumi acīmredzot ir vēl lielāki. ANO Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācija atgādinot, ka 2050. gadā planētas iedzīvotāju skaits sasniegs deviņus miljardus, kukaiņus savā mājaslapā reklamē kā brīnišķīgu olbaltumvielu, aminoskābju un vitamīnu avotu. Tomēr spēkā joprojām ir arī organizācijas secinājums, ka rietumvalstu iedzīvotājiem kukaiņi riebj.

Pārtikas lietpratēja S. Meirāne profesionālās intereses dēļ ir pagaršojusi dažus kukaiņu pasaules eksemplārus. Ēst jau varot, nu, bet tās kājas... un sienāži pirms vārīšanas vēl jāmizo. Diez kas nav.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: bizness, likumdošana, pārtika

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats