Četrdesmit četri Latvijas zivju uzņēmumi, kuriem ir atļauja eksportēt savu produkciju uz Krieviju, ar nepacietību gaida brīdi, kad Krievija atcels savus aizliegumus, un reizē aktīvi meklē jaunus noieta tirgus savai produkcijai. Ceturtdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar ekonomikas ministri Danu ReiznieciOzolu, arī pārrunāja Latvijas produktu eksporta jautājumus. Lai gan sarunā netika tieši skarts Krievijas un Kazahstānas importa aizliegums zivju produkcijai no Latvijas, abu augsto amatpersonu pārrunātais eksporta veicināšanai ir nozīmīgs situācijas stabilizēšanai zivju nozarē: jo ātrāk tiks atrasti alternatīvi noieta tirgi Latvijas zivju produkcijai, jo ātrāk mazināsies šīs nozares atkarība no Krievijas lēmumiem. Valsts prezidents aicināja ministri sadarboties, plānojot uzņēmēju līdzdalību savās ārvalstu vizītēs. D. ReiznieceOzola pauda gandarījumu par Valsts prezidenta gatavību būt aktīvam uzņēmējdarbības izaugsmes veicināšanā un apstiprināja Ekonomikas ministrijas gatavību piedalīties vizīšu veidošanā, norādot, ka uzņēmēju iesaistīšana šādās vizītēs ir viens no tiešiem veidiem, kā Valsts prezidents var veicināt Latvijas eksporta iespējas.

Latvijas zivsaimniekiem pašlaik ir jācīnās ar Krievijas noteikto aizliegumu sekām. Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienests Rospotrebnadzor otrdien savā tīmekļa vietnē ievietoja paziņojumu, ka, sākot ar 1. augustu, Krievijas teritorijā būs aizliegts ievest zivju konservus, kas ražoti Latvijas uzņēmumos Ventspils zivju konservu kombināts, GAMMAA, Sabiedrība IMS, UNDA un Saldus gaļas kombināts. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Anna Joffe NRA.lv atzina, ka līdz vakardienai PVD joprojām nebija saņēmis oficiālu informāciju par šo aizliegumu. Vienlaikus kopš pagājušā gada joprojām ir spēkā Krievijas noteiktais importa aizliegums Eiropas Savienības (ES) pārtikas precēm, tajā skaitā zivīm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā. Uz zivju konserviem šis aizliegums netika attiecināts. Taču kopš 4. jūnija Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor pieņēmis pagaidu aizliegumu zivju konservu ievešanai no Latvijas un Igaunijas. Rosseļhoznadzor informē, ka šis aizliegums attiecas uz 44 Latvijas un 38 Igaunijas zivju uzņēmumiem, tas ir, visiem, kuriem ir tiesības eksportēt savu produkciju uz Krieviju. Rosseļhoznadzor Latvijai un Igaunijai deva divus mēnešus laika, tas ir, līdz 4. augustam, lai eksportējošās valstis iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lemtu par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju un Igauniju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. Latvija savu mājasdarbu ir izpildījusi un visus prasītos dokumentus nosūtījusi krietni pirms termiņa beigām. Rosseļhoznadzor ziņo, ka nākamnedēļ sāksies tehniskas konsultācijas ar Latvijas attiecīgajiem dienestiem. Kad aizliegumu varētu atcelt, pagaidām nav zināms. Tāpat arī nav zināms, cik ilgi aizliegumu ievest zivju produkciju no Latvijas uzturēs spēkā Kazahstāna, kas šādu lēmumu pieņēma 22. jūlijā, pievienojoties Krievijas aizliegumam.

Kazahstāna pretēji Krievijai nekad nav bijusi lielākā zivju produkcijas importēja no Latvijas.

Pēc Zemkopības ministrijas datiem, pērn no Latvijas uz Kazahstānu kopumā eksportētas 2028 tonnas zivju produkcijas 1,2 miljonu eiro vērtībā, tas ir, apmēram 2% no kopējā zivju eksporta.