26. novembris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Konrāds, Sebastians
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Valstī kopā ar Liepājas Metalurgu atgriežas lielindustrija
Valstī kopā ar Liepājas Metalurgu atgriežas lielindustrija
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 15. maijs 2015, 9:50
Metāla kausēšanas atsākšana Liepājā piešķir visai Latvijai vietu senā un cienījamā lielrūpniecības nozarē, kurā pārstāvētas nebūt ne visas pasaules valstis.


Šodien paiet pirmā nedēļa, kopš atsākta metāla kausēšana uzņēmumā ar gandrīz 150 gadus ilgu vēsturi, bet nesen iegūtu izkārtni KVV Liepājas metalurgs. Metāla kausēšanas atsākšana gandrīz precīzi sakrīt ar tās apturēšanu pirms diviem gadiem. To laikā bija brīži, kad metalurģija šķita Latvijai jau zaudēta uz visu kaut cik pārskatāmo nākotni. Metalurģijas saglabāšanā saskatāms kaut kas tāds, ko varētu dēvēt par pārpasaulīgu spēku labvēlību, kas izrādīta pat divas reizes, raksta NRA.lv

Pirmais labvēlības apliecinājums bija pēc kārtas divas negaidīti siltas ziemas, kas būtiski samazināja izdevumus par tēraudkausēšanas krāsns uzturēšanu darba kārtībā. Grūti iedomāties, ka bankas vai valsts būtu piešķīrušas maksātnespējīgam uzņēmumam miljoniem eiro, cik izmaksātu milzīgās krāsns sildīšana bargā ziemā. Pārāk aizdomīgi izskatījās gan tāda krāsns, kas jāsilda, jo pieņemts taču, ka krāsns silda citus, gan uzņēmuma izredzes atrast investoru, kas uzņemtos kompensēt krāsns sildīšanas izdevumus.

Otra labvēlības izpausme bija karš Ukrainā, kas apturēja līdzīga metalurģijas uzņēmuma darbību Doņeckā. Tā uzņēmuma īpašniece KVV Group spēja mobilizēt līdzekļus ražošanas pārcelšanai uz atbilstošāku vietu.

Uzņēmuma darba atsākšana un noturēšana nedēļas laikā modina ticību, ka turpmāk viss attīstīsies labi, taču nav pazuduši arī tie draudi, kas iepriekš veicināja Latvijas mērogā lielā un varenā Liepājas metalurga izputēšanu ap 2013. gadu.

Pirmkārt, vēsturiski izveidojies, ka metāla kausēšana un velmēšana Liepājā notiek vienā uzņēmumā un vienā ielā, bet diemžēl pretējās šīs ielas pusēs. Tas prasa izkausēto metālu vispirms atdzesēt līdz pārvadāšanā pieļaujamai temperatūrai un tūlīt pēc tam sakarsēt līdz velmēšanai vajadzīgai temperatūrai. Tāda darbošanās sadārdzina produkciju lieki iztērētas elektroenerģijas dēļ. Tagad iespējams prātot, ka Liepājas metalurgu pazudināja 2010.–2012. gadā garām palaistā iespēja tēraudkausēšanas krāsns atjaunošanu apvienot ar tās pārvietošanu līdzās velmētavai.

Otrkārt, elektrība Latvijā ir ļoti dārga un neizbēgami kļūs vēl dārgāka saistībā ar valsts uzlikto pienākumu apmaksāt mākslīgi sadārdzinātos veidos saražotu elektrību. Patlaban valdība beidz darbu pie kārtības, kādā no šā sadārdzinājuma tiks atbrīvoti lielākie elektrību patērējošie Latvijas uzņēmumi. Tas automātiski nozīmē sadārdzinājuma pārlikšanu uz mazākiem uzņēmumiem, iestādēm un privātpersonām. Tomēr arī lielo uzņēmumu darbība tiks ļoti apgrūtināta vidē, kur elektrības cena pārliecinoši tuvosies eiro par kilovatstundu.

Patlaban uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs ir jāpārvar grūtības, kas saistītas ar atgriešanos pasaules tirgū, kur situācija dažādās metalurģijas izstrādājumu grupās ir atšķirīga, bet kopumā metāla pārprodukcija ir daudz izteiktāka nekā tās trūkums. Rezultātā ir tā, ka KVV Liepājas metalurgs atskaitās par 50 tūkstošiem tonnu metāla, cik tas šā gada aprīlī izlaidis cauri jau februārī iedarbinātajām velmēšanas iekārtām, bet Liepājas osta uzrāda tikai 19 tūkstošus tonnu metāla stiegru, kas jau aizvestas patērētājiem ar kuģiem. Šobrīd 90% KVV Liepājas metalurgs produkcijas tiek eksportēta uz Alžīriju, bet lēnām atjaunojas saites ar metāla patērētājiem Polijā, Vācijā un Somijā




Diskusija par rakstu (0) , Liepaja, Liepājas metalurgs

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats