Steiga pamatota ar termiņu, jo likumprojektam jāstājas spēkā jau 2016. gadā. Rīgas domes pārstāvis Dainis Turlais to dēvē par matemātisku modeli, kas bremzēs attīstītākās pašvaldības, bet ekonomikas zinātņu doktore Inese Vaidere uzskata, ka ir jāturpina reģionu attīstība, jo tiem nepieciešams finansiāls atbalsts, lai vēlāk varētu atsperties saviem spēkiem. Viņa norāda, ka arī Latvija kā Eiropas Savienības valsts saņem struktūrfondu atbalstu.

Toties matemātiskā skaitīšana, atņemšana un reizināšana ir ļāvusi palielināt Latvijas iedzīvotāju skaitu, tiesa, tikai uz papīra – izrādās, ka Latvijā dzīvo 3 665 343 nosacīto iedzīvotāju. Finanšu ministrija piedāvā pašvaldību atšķirību izvērtēšanai aprēķinos ieviest jaunu aprēķina lielumu – nosacīto iedzīvotāju. Katrs iedzīvotājs tiks noteikts kā viens nosacītais iedzīvotājs, katrs bērns līdz sešiem gadiem papildus dos 2,34 nosacītos iedzīvotājus, skolēns – papildus 3,26 nosacītos iedzīvotājus, iedzīvotājs virs darbaspējas vecuma dos papildus 0,74 nosacītos iedzīvotājus, kā arī tiks ieviests jauns kritērijs – teritorija kā nosacītais iedzīvotājs jeb katrs kvadrātkilometrs dos papildus 1,52 nosacītos iedzīvotājus. Tādējādi iegūs pašvaldības, kurās ir lielas teritorijas ar mazu iedzīvotāju blīvumu.

PFI modeļa mērķis esot tuvināt trūcīgās pašvaldības pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Tādējādi turīgākajām pašvaldībām nāktos vairāk dalīties ar citām, piemēram, pašreiz piedāvātais PFI modelis galvaspilsētas tuvumā esošās naudīgās pašvaldības padarīs mazliet trūcīgākas. Citādi Pierīgas pašvaldībās ienākumi augot pat trīs līdz piecas reizes straujāk nekā vidēji valstī. Vidzemes reģionā jau atzinīgi vērtēts jaunais PFI modelis, un, piemēram, Rēzeknes pilsētas pašvaldības budžeta ienākumi pieaugšot brangi – papildus par 900 000 eiro. Rīgas domes deputāts D. Turlais gan ir sašutis – no 119 Latvijas pašvaldībām apmēram 80 dzīvo no dotācijām un uzskata, ka vēl saņem par maz. Turklāt valsts nevēlas piedalīties pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF) ar saviem līdzekļiem, lielākoties viss smagums guls uz maksātspējīgajām pašvaldībām. «Jāattīsta tas, kas attīstās. Kā var attīstīties pašvaldības, kurām atņem?» NRA.lv jautā deputāts.

Šogad PFIF pašvaldībām jāiemaksā 98,55 miljoni eiro, no tām Rīgai – 72,76 miljoni eiro. Iemaksas – kopumā 13,26 miljoni eiro – jāveic arī 12 novadu pašvaldībām. Savukārt novadi dotācijās kopumā saņems 99,76 miljonus eiro, lielākā summa tiks Rēzeknes novadam – 7,49 miljoni eiro.

Inese Vaidere, ekonomikas zinātņu doktore:

– Rīga varētu klusēt, jo uz Rīgu kā valsts galvaspilsētu cilvēki no visām Latvijas malām brauc un regulāri atstāj savu naudiņu. Bet ko pašvaldība var paņemt no cilvēkiem, kas dzīvo, piemēram, Zilupē? Es uzskatu, ka izlīdzināšanai ir jābūt, un dzīve Zilupē vienmēr būs dārgāka un neērtāka nekā Rīgā. Esmu par reģionālās attīstības turpināšanu, jo cilvēkiem jābūt vienādām iespējām. Ja pašvaldībām nedod neko vai dod maz, tad cilvēki pārcelsies uz Rīgu. Ja naudu dos, viņi paliks turpat un investēs, lai dzīvotu vēl labāk. Pakalpojumu saņemšana ir viens no galvenajiem kritērijiem. Ir vajadzīgi reģionālās attīstības centri vienmērīgi pa visu valsti. Nevar no Zilupes braukt uz Rīgu uz slimnīcu, pirmajai palīdzībai jābūt attīstības centrā un mazajām aptiekām – arī nelielā miestiņā. Ja atbalsta nebūs, tad cilvēki agri vai vēlu sāks domāt: cik ilgi var mocīties?

Dainis Turlais, Rīgas domes pārstāvis Latvijas Pašvaldību savienībā:

– Šis finanšu instruments un attīstības modelis ir aplams. Es saku: definējiet mērķi, kāpēc izveidots jaunais modelis? Finanšu ministrija to nedefinē, jo tad būtu jāpasaka, ka modelis nekam neder. Tas ir matemātisks modelis, bet neattīsta pašvaldības. Tagad neviena pašvaldība nav ieinteresēta pelnīt. Visu iekasējam tikai valsts kasē, pēc tam to pārdala, bet vai kāds kaut ko arī dara, tas nevienu neinteresē. Šajā modelī pat netiek paredzēts, ka valsts varētu ar lielāku līdzdalību piedalīties atpalikušo teritoriju attīstībā. Ja atņem tiem, kas attīstās, un atdod citiem, lai tie naudu noēstu, tad attīstības tendences neiegūs. Ja uzņēmumam atņem peļņu, tas aiziet pa burbuli. Ar ko pašvaldība atšķiras? Tā ir jezga, nevis risinājums. Protams, pašvaldību interese ir dažādas, konsensu panākt nevar, tāpēc vajadzīga politiskā griba un izšķiršanās.