Labo jaunumu sadaļa lidostā ir vēl plašāka par triju jaunu reisu atklāšanu trijās dienās. Jauno reisu sadaļā jāietilpina arī Turkmenistan Airlines parādīšanās Rīgā kopš šā gada 13. februāra. Šis maršruts joprojām ir tapšanas stadijā tādā nozīmē, ka turkmēņi cenšas dabūt atļaujas pagarināt maršrutu līdz Kanādai un pa ceļam uz Rīgu nosēsties arī Minskā.

Uz ļoti daudziem lidostas Rīga klientiem attiecas pavisam cita veida manevri, kādus piekopj zemo cenu aviosabiedrība Ryanair. Vakar beidzās termiņš desmit gadu līgumam starp lidostu un Ryanair. Tādā veidā lidosta tikusi vaļā no finansiāli ļoti neizdevīga, ar vairākiem tiesas procesiem apvīta līguma, kas pastarpināti tomēr devis lidostai arī ieguvumus. Kā zināms, Ryanair spēj nodrošināt Rīgai otro lielāko pasažieru skaitu, kura iekļaušana lidostas darba rādītājos cēlusi tās prestižu un droši vien ļāvusi slēgt ienesīgākus līgumus ar citām aviosabiedrībām. Lai cik ļoti Ryanair gribētu šādu situāciju saglabāt, Rīga ir apņēmusies neko tādu vairs neatkārtot. No lidostas pasažieru skatpunkta tam nemaz nav jābūt redzamam, ka tagad Rīgā strādā divas lidmašīnu virszemes apkalpošanas kompānijas – lidosta pati un Havas Europe, starp kurām aviokompānijas var izvēlēties sev izdevīgākos nosacījumus. Vēl vakar vakarā nebija beigusies stīvēšanās par jauna līguma slēgšanu starp aviokompāniju un tās biznesa partneriem, bez kuru piedalīšanās lidojumi nemaz nevar notikt. Tomēr Ryanair jau sen pārdod biļetes uz Rīgu vasaras sezonā un paziņojusi pat par jauna reisa atklāšanu nākamās ziemas sezonā. Lidosta ir gatava pieņemt šo reisu lidmašīnas, bet tādā gadījumā tikai un vienīgi pēc sava publiski izziņotā cenrāža. Līgumu jēga ir dot aviokompānijām maksas atlaides apmaiņā pret garantijām par aviokompāniju reisu skaitu un pasažieru daudzumu.

Spēkā paliek Ryanair konkurentes Wizz Air plāns no aprīļa paplašināt savu bāzi Rīgā. Praktiski tas nozīmē, Rīgā uz nakti varēs palikt divi gaisa kuģi. Tādā gadījumā lidmašīnas var sākt savu darba dienu ar startu no Rīgas un paspēt izdarīt vairāk reisu gan jau esošajos, gan jaunajos maršrutos no Rīgas uz Stavangeru, Lībeku un Liverpūli.

Kā jau pierasts, ļoti aktīvi savus reisus pārkārto nacionālā aviokompānija airBaltic. Šīs vasaras ceļojumiem tā izziņojusi piecus jaunus tiešo lidojumu maršrutus uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu.

Ir saprotami iemesli, kāpēc jaunu reisu atklāšanā piedalās iespējami augstākas valsts un privātuzņēmumu amatpersonas, tiek stieptas un grieztas lentītes un rīkotas preses konferences, toties reisu slēgšana visbiežāk neizpelnās nekādus paziņojumus. Aviokompānijas ir ierautas ārkārtīgi asā konkurences cīņā par katru maksātspējīgo klientu un nespēj paredzēt, kāda būs klientu reakcija uz aviokompāniju piedāvājumiem, kuri atgādina nemitīgu taustīšanos. Gan Latvijas, gan Šveices aviokompānijas jau iepriekš atklājušas tiešos reisus starp abām valstīm, taču iepriekš tie neguva atsaucību.

Latvijas aviopārvadājumu vēsturē ir bijis arī tāds neticams pavērsiens kā 2008. gadā notikusī SAS aiziešana no Rīgas, kas kopš Padomju Savienības sabrukuma nonāca skandināvu pārvaldītajā gaisa telpā. SAS atteicās ne tikai no lidojumiem uz Rīgu, bet arī no savas īpašumtiesību daļas airBaltic, kas iekārtojās skandināvu pamestajos maršrutos. Arī Ukraine International Airlines tagad parādās maršrutā, kur airBaltic lidmašīnas jau lido divreiz dienā. Tas nenozīmē, ka aviokompānijas ir spiestas obligāti cīnīties par konkurējošā pārvadātāja izspiešanu no viena un tā paša lidojumu maršruta. Labākajā gadījumā reisu skaita pieaugums padara ērtākas lidojumu savienojumu iespējas, kādas piedāvā gan Rīga, gan daudzas lidostas, kurās var nokļūt no Rīgas. Ja šie savienojumi izrādīsies efektīvi, Rīgu izvēlējušās aviosabiedrības šeit arī paliks uz ilgu laiku.