“Bāzes izdevumu apstiprināšana ir pirmais solis nākamā gada valsts budžeta izstrādē. Ņemot vērā situāciju ārējā vidē, ir skaidrs, ka tā veidošanā jābūt īpaši piesardzīgiem. Jau tagad gribu aicināt ministrijas un citas valsts iestādes savos finanšu pieprasījumos būt apdomīgām. Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam” 2016. gadam izdevumi attiecīgi palielināti 10,6 miljonu eiro apmērā, 2017. gadam palielināti 16,2 miljonu eiro apmērā. 2018. gadam bāzes izdevumi noteikti par 40,1 miljonu eiro vairāk salīdzinājumā ar apstiprināto 2017. gada ietvaru.

Svarīgi atzīmēt, ka ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm nākamā gada bāzes izdevumi nodrošināti 2015. gada valsts budžeta līmenī. To ietvaros ir palielināti izdevumi atbilstoši valdības lēmumiem, savukārt samazināti atsevišķi vienreizējie pasākumi.

“Situācija ārējā vidē saglabājas ļoti nestabila, tādēļ Latvijas ekonomikas turpmākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no faktoriem, kurus Latvija nevar ietekmēt. Ņemot vērā ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, Finanšu ministrija ir pazeminājusi ekonomiskās izaugsmes prognozes. Tās būs jāņem vērā, veidojot nākamā gada budžetu,” uzsver finanšu ministrs.

IKP pieauguma tempa prognoze 2015. gadam samazināta no 2,8% līdz 2,1%, savukārt 2016. gadam no 3,3% līdz 3,0%. Ņemot vērā tendences pasaules izejvielu tirgos, inflācijas prognoze 2015. gadam ir pazemināta no 2,4% uz 0,4%, bet inflācijas prognoze 2016. gadam – no 2,5% uz 1,9%. Šīs prognozes būs pamatā Stabilitātes programmai, kuru Latvija plāno iesniegt Eiropas Komisijai līdz šī gada 15. aprīlim.

Galvenie riski Latvijas ekonomikai joprojām ir saistīti ģeopolitisko situācija reģionā un jaunu savstarpēju sankciju draudiem starp ES un Krieviju, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un Krievijas rubļa vērtības kritums. Papildus tam izaugsme eirozonā izaugsme arvienu ir salīdzinoši vāja un nevar izslēgt jaunus satricinājums finanšu tirgos. Būtiski atzīmēt, ka šie riski palielina nenoteiktību un vieš piesardzību patērētājos, kā arī uzņēmējos, tādējādi ietekmējot arī iekšējo patēriņu.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes FM rīkoja diskusijas ar makroekonomikas ekspertiem no Latvijas Bankas (LB), Ekonomikas ministrijas (EM) un komercbankām. FM redzējums par ekonomikas attīstību 2015. un 2016. gadā sakrīt ar LB un EM prognozēm. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes prezentētas arī Starptautiskajam valūtas fondam, Eiropas Komisijai un Fiskālās disciplīnas padomei.

Tomēr ir arī pozitīvi faktori, kas var veicināt straujāku ekonomikas attīstību. Kā būtiskākie pozitīvie minami zemās naftas cenas, Eiropas Centrālās Bankas uzsāktā vērtspapīru iegādes programma, Eiropas Komisijas investīciju plāna īstenošana, kā arī “KVV Liepājas metalurgs” darbības atjaunošana.