Krievijas rubļa kursa pazemināšanās pret eiro un ASV dolāru daudzus
Krievijas ziemeļu galvaspilsētas Sanktpēterburgas iedzīvotājus, kuri
iepriekšējos gadus aktīvi ceļoja, ir piespiedusi palikt mājās un ieceres
par turpmākajiem ārzemju ceļojumiem pagaidām atlikt uz vēlāku laiku –
tad, kad situācija nostabilizēsies.
Šajā situācijā tieši Baltijas valstis varētu būt viņiem īstermiņā paši pievilcīgākie galamērķi, jo nav tālu un ir samērā lēti.
Brauks, bet netērēsies
«Par ceļojumiem uz Spāniju un Itāliju tagad varam aizmirst – pārāk dārgi. Bet cilvēki negribēs palikt mājās ilgstoši, tāpēc domāju, ka pie jums uz Latviju un arī Igauniju pavadīt nedēļas nogales dosies aizvien vairāk mūsējo,»
NRA.lv teic Sanktpēterburgas iedzīvotājs Vitālijs, kurš iepriekš vismaz trīs četras reizes gadā apceļoja Eiropu. «Cik pie jums maksā maltīte? Kāds ir lētākais transports?» NRA vaicāja arī pēterburdziete Tatjana. Viņa jau ir aprēķinājusi, ka algas apjoms, pārrēķinot eiro, ir samazinājies teju uz pusi, līdz ar to par tāliem atpūtas ceļojumiem, piemēram, uz Turciju vai Spāniju, pagaidām būs jāaizmirst. Taču perspektīva par 50–70 eiro nopirkt autobusa biļeti uz Rīgu un atpakaļ, pārdesmit eiro samaksāt par viesnīcu Rīgā vai Jūrmalā varētu būt risinājums vismaz īsam nedēļas nogales ceļojumam.
Ceļos pašu spēkiem
«Tas, ka Krievijas tūrisma tirgus sāk aktīvāk rosīties un domāt par pavasara brīvdienām Rīgā, ir ļoti labi. Taču tie, kuri nolems par labu šim galamērķim, manuprāt, lielākoties būs privātie ceļotāji un braucienu plānos pašu spēkiem, tāpēc arī mēs šobrīd tiešu interesi neizjūtam,» NRA teic Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča. Viņa uzsver, ka Krievijas šovbiznesa pasākuma atcelšana kopējo Krievijas tūristu skaitu būtiski neietekmēs. «Tie lielākoties ir nišas pasākumi, ko uz kopējā šīs valsts tūristu fona apmeklē neliels skaits interesentu. Protams, pilnīgi cits jautājums ir par Jūrmalas viesnīcām, restorāniem, atpūtas centriem, kas ir tiešie ieguvēji no šiem pasākumiem,» uzsver V. Jermoloviča.
Jūrmalas Tūrisma nodaļas vadītāja Gunta Ušpele pagaidām atturas no prognozēm, cik liels varētu būt Krievijas tūristu skaits Jūrmalā vasaras periodā. «Bet saistībā ar taupību ir tendence, ka medicīnas tūristi, kas līdz šim brauca uz Vāciju un Šveici, šobrīd vairāk raugās uz Baltijas valstu piedāvājumu,» uzsver G. Ušpele.
Visvairāk no kaimiņvalstīm
Lai gan Krievijas rubļa lejupslīde sākās jau pērn, tomēr arī 2014. gadā Krievijas tūristu skaits bija nozīmīgs gan Rīgai, gan Jūrmalai. 2014. gadā Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apmetušies 1 122 926 viesi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2013. gadā. Pavadīto nakšu skaits palielinājies par 10%, sasniedzot 1 953 199 naktis, liecina Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Taču kopējais tūristu skaits sasniedzis 2 miljonus. Vislielākais apkalpoto tūristu skaits Rīgas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs reģistrēts no Krievijas – 18,4%, Vācijas – 11,9%, Igaunijas – 7,2%, Lietuvas – 6,3%, Norvēģijas – 5,8%, Somijas – 5,7%, Zviedrijas – 5% un Lielbritānijas – 4,8%. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem par Jūrmalas naktsmītnēm, 2014. gadā Jūrmalu apmeklējuši par 17,4% vairāk tūristu nekā iepriekšējā gadā. Nakšņojušo tūristu skaits kūrortpilsētā sasniedzis 179 tūkstošus, kas ir par 31 tūkstoti vairāk nekā 2013. gadā. Pērn Jūrmala bijusi otrā ārvalstu tūristu iecienītākā Latvijas pilsēta – kūrortpilsētu par galamērķi izvēlējušies 8,9% no kopējā ārvalstu viesu skaita valstī.
No kopējā tūristu skaita Jūrmalā 71% bijuši ārvalstu viesi, savukārt 29% – Latvijas iedzīvotāji. Pērn Jūrmalā vietējo viesu skaits Jūrmalā pieaudzis par 25%, sasniedzot 52 tūkstošus. Pirmās vietas apmeklējuma ziņā tradicionāli ieņem Jūrmalai stratēģiski nozīmīgie tūrisma tirgi, kam seko stratēģiski potenciālie tirgi. Lielākais ārvalstu tūrisma tirgus ir Krievija ar 7% pieaugumu (34% no kopējo viesu skaita), kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ar 20% pieaugumu, Vācija ar 40% pieaugumu, Baltkrievija ar 13% pieaugumu. Nozīmīgu ārvalstu tūristu daļu veido viesi no Skandināvijas valstīm, šajā valstu grupā vislielākais viesu skaita pieaugums ir bijis no Somijas (pieaugums 25%). Viesu skaits no Ukrainas Jūrmalā pērn pieaudzis par 32%.
Rādīt reklāmu
