Iedzīvotāju atsaucība pieteikties tiešo norēķinu sistēmai ir niecīga,
acīmredzot vairākums dzīvokļu īpašnieku tomēr izvēlēsies saglabāt
pašreizējo norēķinu kārtību, vērtē SIA Rīgas ūdens (RŪ) sabiedrisko
attiecību speciālists Artūrs Mucenieks. «Ne tikai mēs, bet arī māju
pārvaldnieki un citi pakalpojumu sniedzēji ir aktīvi pat skaidrojuši
tiešo norēķinu sistēmu, bet atsaucība ir niecīga,» viņš saka.
Iespējams, piesardzības iemesls ir papildu izmaksas, jo tiešo norēķinu sistēmas nodrošināšana pakalpojumu sniedzējiem vairos ikmēneša izdevumus, līdz ar to vairāk būs jāmaksā arī pakalpojuma saņēmējam, proti, dzīvokļa īpašniekam. Iespējams, daudziem šķiet, ka steigai vēl nav iemesla, un par tiešajiem norēķiniem varētu sākt interesēties tikai nākamajā gadā, raksta
NRA.lv.
Izlems vairākums
Lai izmantotu tiešos norēķinus, par to jālemj dzīvokļu īpašnieku vairākumam. «Izrakstām rēķinus pārvaldniekam, pamatojoties uz mājas kopīgā skaitītāja rādījumiem. Juridiski mūsu klients ir nevis katra dzīvokļa īpašnieks, bet pārvaldnieks/apsaimniekotājs – vai nu fiziska, vai juridiska persona. Likums neparedz iespēju tiešo norēķinu sistēmu izmantot, piemēram, tikai vienam daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašniekam, bet pārējiem – ne. Lēmumu var pieņemt tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē,» skaidro A. Mucenieks.
Pieņemot šādu lēmumu, tas divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstveidā jādara zināms namu pārvaldniekam un pakalpojuma sniedzējam. Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki pieņems lēmumu un noslēgs tiešo norēķinu līgumu ar RŪ par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, RŪ katru mēnesi katram attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam sagatavos atsevišķu rēķinu par iepriekšējā mēnesī nodrošināto pakalpojumu (šobrīd maksa par konkrēto pakalpojumu tiek iekļauta mājas pārvaldniekam ikmēneša sagatavotajā rēķinā). Tas nozīmē, ka viena rēķina vietā, kas izrakstīts mājas pārvaldniekam par visā mājā kopā sniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, dzīvokļu īpašnieki no RŪ saņems katrs savu atsevišķu rēķinu.
Daudzi rēķini un dārgāk
Dzīvokļu īpašnieku pasīvo nostāju var veicināt dažādie termiņi, jo ceļš līdz tiešo norēķinu sistēmai ir bijis garš un vēl nav beidzies. Tikai no 2015. gada 1. oktobra iedzīvotāji varēs izvēlēties, kā samaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem – vai nu ar pārvaldnieka starpniecību (tāpat kā līdz šim), vai arī veicot maksājumus tieši pakalpojumu sniedzējiem. Šādas tiesības paredz grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, ko 2013. gada 19. decembrī pieņēma Saeimas deputāti. Savukārt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem līdz šā gada 31. maijam bija jāaprēķina un jāpaziņo savas izmaksas, nodrošinot tiešu maksājumu saņemšanu.
Pašlaik Rīgas daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieki ir saņēmuši informāciju, ka ikmēneša rēķina apkalpošanas izmaksas (ar pievienotās vērtības nodokli) būs: RŪ – 3,19 eiro, a/s Rīgas siltums – 3,87 eiro, atkritumu apsaimniekotājam SIA CleanR – 3,62 eiro. Izmaksas nedaudz samazināsies, ja klients rēķinus izvēlēsies saņemt elektroniski, bet dzīvokļa īpašniekam vēl būs jāmaksā komisijas maksa (bankai, pastam, veikalam) par rēķina apmaksas veikšanu.
Tā kā komunālo pakalpojumu sniedzējam vajadzēs izrakstīt rēķinu, uzraudzīt maksājumu disciplīnu, nodrošināt juridisko un administratīvo pasākumu kompleksu, tad izmaksas tiks iekļautas ikmēneša rēķinā. Gada laikā par rēķina izrakstīšanu vien dzīvokļa īpašniekam būs jāsamaksā nepilni 40 eiro. «Tādas pašas, dārgākas vai līdzīgas, izmaksas ir pamatojuši arī citi pakalpojumu sniedzēji,» piebilst A. Mucenieks.
Parādnieki nekur nepazudīs
Tiešo norēķinu ieviešana nesamazinās parādnieku skaitu. Rīgas daudzdzīvokļu nami nav būvēti un pielāgoti tam, lai no ūdensapgādes un kanalizācijas (arī no apkures) varētu atslēgt atsevišķu dzīvokli. Lai ietekmētu parādniekus, ūdeni var nākties atvienot visai mājai. RŪ valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa, iepriekš skaidrojot tiešo norēķinu sistēmas plusus un mīnusus, prognozēja, ka arī tiesā iesniegto prasību skaits pret komunālo maksājumu parādniekiem četrkāršosies, jo nu nevis mājas pārvaldnieks iesniegs vienu prasību tiesā, bet katrs pakalpojuma piegādātājs vērsīsies tiesā ar atsevišķu prasību. Tiesvedības izmaksas pieaugs, tiesas vilksies ilgāk, parādu atgūšana arī notiks ilgāk.
«Ko tiešie norēķini dod dzīvokļu īpašniekiem? Viņi var rast sirdsmieru, apzinoties, ka starpnieks viņu samaksāto naudu nevar saņemt un nesamaksāt tālāk pakalpojuma sniedzējam. Likuma iniciatīva nāca pēc tam, kad vairākas lielas apsaimniekotāju kompānijas pazuda ar iedzīvotāju samaksāto naudu un vēlāk nonāca bankrota priekšā. Vēl šobrīd RŪ nodarbojas ar parādu piedziņu no šiem apsaimniekotājiem, kuri iedzīvotāju samaksāto naudu nav nogādājuši komunālo pakalpojumu sniedzējam,» papildina A. Mucenieks.
RŪ pārstāvis saka – ar privātmāju īpašniekiem problēmu ir mazāk, jo viņi saprot – ja nenorēķināsies laikus, komunālo pakalpojumu atslēgs. Daudzdzīvokļu mājās notiekošo RŪ pārstāvis atļaujas nodēvēt par kolektīvo bezatbildību, jo dzīvokļu īpašnieki bieži vien pat nezina, kurš no kaimiņiem nemaksā.
***
• Tas ir norēķinu veids, kas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem sniedz iespēju veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem (apkuri, auksto ūdeni, atkritumu apsaimniekošanu) tieši attiecīgā pakalpojuma sniedzējam, nevis mājas pārvaldniekam.
• Pakalpojumu sniedzēji sagatavo atsevišķus rēķinus par dzīvojamai mājai piegādāto pakalpojumu bez pārvaldnieka starpniecības.
• Izmaksu aprēķins par mājai piegādāto pakalpojumu tiek veikts katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi.
• Dzīvokļa īpašnieks katru mēnesi apmaksai saņem vairākus atsevišķus rēķinus, nevis vienotu rēķinu, kā tas notiek pašlaik.
• Taču pat tiešo norēķinu kārtības ieviešana neparedz pakalpojuma piegādi un nodrošināšanu katram dzīvoklim atsevišķi. Tāpat kā līdz šim, piemēram, ūdens vai siltumenerģija tiks piegādāta visai mājai un pēc tam nogādāta uz dzīvokļiem.
• Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izvērtēt pakalpojuma nodrošināšanu dzīvojamajai mājai, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku veiktajiem/neveiktajiem maksājumiem. Gadījumā, ja viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki laikus neapmaksā rēķinus, pakalpojumu sniedzējs var lemt par pakalpojuma piegādes pārtraukšanu visai mājai.
***
Kas veido izdevumus? Rīgas ūdens informē, ka tiešo maksājumu nodrošināšanas izdevumus vienam rēķinam veido (bez pievienotās vērtības nodokļa):
1) rēķina apkalpošanas izmaksas – 2,14 eiro;
2) rēķina pakalpojumu izmaksas – 0,50 eiro;
3) parāda piedziņas izmaksas, kas tiks noteiktas, ņemot vērā dzīvojamās mājas īpašnieku maksājumu disciplīnu, pēc atsevišķa pieprasījuma saņemšanas.
Rādīt reklāmu
