Par to ir pārliecināts Vācijas eksperts Ingo Timlers, kurš vadīja 14 cilvēku komandu vācu un vietējo speciālistu sastāvā un visu vasaru cīnījās ar pils ugunsgrēka dzēšanas sekām. Jaunākie izpētes dati ir pārliecinoši – vēsturiskās ēkas daļa ir atbrīvota no mitruma, pelējuma sēnītēm un branta, raksta NRA.lv

Puse no pils

Ingo Timlers ir speciālists no Berlīnes, kurš jau 25 gadus dažādās Eiropas valstīs cīnās ar mitrumu un būvju infekcijām gan vēsturiskās, gan pilnīgi jaunās ēkās. Kā norāda pats eksperts, darbs Rīgas pilī pašlaik ir viņa un uzņēmuma nozīmīgākais ārvalstu objekts. Un ne velti – pēc sākotnējās izpētes, kas veikta jau pagājušā gada septembrī, mitruma bojājumi un mikrobioloģiskā infekcija teju septiņus gadsimtus senajā ēkā konstatēta gandrīz 50% apmērā no visas rekonstruējamās platības.

Sākotnējais uzdevums pēc ēkas pasūtītāja un būvnieku lūguma neilgi pēc ugunsnelaimes bijis noteikt tās mitruma skartās vietas, kas ēkā izveidojušās dzēšanas darbu rezultātā. «Šogad vasaras sākumā pēc apjomīgās izpētes, kura tika veikta gan Berlīnes FEAD laboratorijā, gan Rīgā, sadarbojoties ar LKKES prezidentu A. Orinski un mikrobioloģi R. Dauksti, sākām žāvēšanas un dezinfekcijas darbus – tagad varu droši apgalvot, ka vismaz šajās zonās mitruma nav. Tālāk jāturpina ar citām ēkas daļām, kur vēl tiks izstrādāts rekonstrukcijas projekts,» norāda vācu eksperts. Protams, tik senā ēkā arī laika zobs atstājis savas pēdas, bet ar mūsdienu tehnoloģijām iespējams sekmīgi cīnīties arī ar gadsimtu problēmām, kā tas noticis šajā gadījumā.

Ar tehnoloģijām pret mūžsenām problēmām

«Ēkai uzreiz būtu bijis nepieciešams pastāvīgs jumts, tad mitruma izraisīto bojājumu būtu daudz mazāk,» pārliecināts ir Timlers. Viņš atzīst – Rīgas pils ir sarežģīts objekts gan būvniekiem, gan pasūtītājam un arī žāvēšanas meistaram. Ēka ir būvēta vairākos vēsturiskos periodos, vairākas reizes rekonstruēta, un zem apdares un konstrukciju virskārtas bieži atklājās kas negaidīts un nereti – arī bojāts. Turklāt gadsimtu laikā katra paaudze ar mitrumu cīnījusies atšķirīgiem līdzekļiem, kas retumis darījuši lielāku postu nekā labumu. Vācu eksperts nešaubās – šoreiz darbs ir paveikts pamatīgi un uz ilgu laiku, un piebilst: «Ar nosacījumu, ka par Latvijas prezidenta rezidenci arī turpmāk rūpēsieties atbilstoši.»

Neredzamās gadsimtu pēdas

Vācu eksperts un viņa vadītā uzņēmuma O. Richter Feuchteklinik komanda Rīgas pilī nokļuva likumsakarīgi – pateicoties pieredzei gandrīz identiskā objektā un situācijā Vācijā. 2004. gadā ugunsgrēks notika vairāk nekā 400 gadus senā ēkā Veimārā, kurā atradās hercogienes Annas Amālijas bibliotēka, kur Timlers ar savu komandu cīnījās ar tām pašām nelaimes sekām, kas radās arī Rīgas pilī. Runājot par darba pieredzi, speciālists ir pieticīgs, bet nosauktie objekti runā paši par sevi – jau minētā Annas Amālijas bibliotēka, 18. gadsimtā būvētais Sansusī piļu komplekss Potsdamā, Berlīnes Doms, ēkas Polijā, Francijā, Šveicē.

Pils rekonstrukcijas būvdarbu veicējiem, pilnsabiedrībai SBRE izdevās piesaistīt Vācijas uzņēmumu arī darbam Rīgā. Kā atzīst būvnieki, uzlabojumi ir ievērojami – gan Rīgas pilij, gan strādnieku un turpmāko ēkas saimnieku veselībai tie noteikti nāks par labu. Un arī Latvijas celtniekiem, projektētājiem un VAS Valsts nekustamie īpašumi kā Rīgas pils pasūtītājam un daudzu vēsturisku ēku apsaimniekotājam bija unikāla iespēja Latvijas apstākļos iepazīties ar jaunām, efektīvām metodēm būvēs bieži sastopamu problēmu veiksmīgai atrisināšanai. Tagad vien tikpat raiti jāturpina rekonstrukcijas darbi, lai ēka atgūtu tās sākotnējo spožumu par spīti gadsimtu atstatajām pēdām.