16. aprīlis, Otrdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Mazās saimniecības rada lielāko cūku mēra risku
Mazās saimniecības rada lielāko cūku mēra risku
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 20. augusts 2014, 10:41
Ar milzīgām bažām cūkaudzētāji tver katru jaunumu par Āfrikas cūku mēra izplatību – pagaidām jauni inficēšanās gadījumi Latvijā nav konstatēti. Sērga apstājusies Valkas novada Ērģemes pagastā.

Saimniecībā tika turētas 23 cūkas, visas iznīcinātas. Jācer, mednieku paredzējums, ka dziļāk Vidzemē un tālāk uz Kurzemi sērga izplatīsies ar graudu palīdzību, nepiepildīsies.

Mazgā pat darbiniekus

Šobrīd tieši mazās lauku saimniecības, kurās cūkas audzē pašpatēriņam, rada lielākos riskus. Tur dzīvnieki var būt nereģistrēti, pārdotā gaļa – neizsekojama, un arī biodrošības prasības netiek simtprocentīgi ievērotas. Citādi ir ar lielajām cūku fermām, kas pedantiski ievēro visus Pārtikas un veterinārā dienesta ieteikumus un papildus tiem ievieš vēl savas drošības prasības. Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietniece Maija Irbe stāsta, ka jau līdz šim lielie cūkaudzētāji pret drošības jautājumiem izturējušies ar lielāko nopietnību, jo pastāv arī tā dēvētās ekonomiskās slimības. Proti, tās, kas neatstāj iespaidu uz produkcijas kvalitāti kopumā, bet rada zaudējumus biznesam. Caurejas, saaukstēšanās, vīrusi – saslimušie rukši tad jāārstē, vārgākie nobeidzas.

Āfrikas cūku mēra draudi uzņēmumiem liek būt vēl piesardzīgākiem. Dzīvnieku kopējiem pirms ieiešanas novietnē obligāti jāiet dušā. Darbinieki paši savās mājās nedrīkst turēt cūkas, lai sērgu neatnestu uz darbu.

Papildu pasākumi ieviesti arī Pierīgas modernākajā cūku fermā Ulbroka. Ierīkotas sanitārās bedres, notiek regulāras darbinieku instruktāžas, turklāt vadība kontrolē ne vien cūku, bet arī darbinieku maltītēs izmantojamos produktus. Cilvēku pārvietošanās fermā ir samazināta līdz minimumam.

Par daudz meža cūku

Uzņēmuma direktoru Aivaru Koktu NRA.lv sazvanīja, kad viņš devās uz Pārtikas un veterinārā dienesta organizētu sanāksmi par biodrošību. Dienesta aktivitātes viņš vērtē pozitīvi, bet lielāku uzmanību vajadzētu pievērst gaļas apstrādes uzņēmumiem un sīkajiem audzētājiem. «Sabiedrībai lielās fermas ir daudz drošākas – ja kaut viens dzīvnieks saslimst, to uzreiz visi uzzina. Arī gaļai iespējams izsekot, un nekavējoties to izņemt no tirgus. Noslēpt neko nav iespējams,» skaidro Ulbrokas saimnieks. Tikmēr piemājas saimniecībās audzētas cūkas var pat nebūt oficiāli reģistrētas, kā jau tas atklājās līdz ar sērgas ienākšanu Latvijā.

Lielākais risks vīrusa tālākā izplatīšanā pašlaik esot cilvēks, taču skaidrs, ka arī meža cūku skaits valstī ir pārāk liels. Medīšana ir vaļasprieks, nevis profesija, un, kamēr tā būs, piespiest kādu doties medībās nav iespējams. Nesen meža cūkas paviesojušās arī vienā no Ulbrokas labības laukiem. Viss pa tīro nost – kombainu druvā dzīt pat neesot jēgas. Pašu izaudzētos graudus fermā gan nelieto, tos iemaina pret granulētu lopbarību. Pēc tehnoloģiskās apstrādes 80 grādu temperatūrā, tai vajadzētu būtu pilnīgi drošai.

Jaunas fermas nebūvē

Lielu cūkkopības uzņēmumu Latvijā nav pārlieku daudz. Ap 3000 nobarojamu cūku ir 26 fermās. Daļa no tām pieder dāņu kapitālam. Bizness ir sarežģīts – jo vairāk cūku, jo vairāk mēslu. Un, jo lielāka smaka, jo lielākas domstarpības ar apkaimes iedzīvotājiem. Īpaši, ja tiek žēlota nauda modernu smaku apkarošanas tehnoloģiju novēršanai. Pēc cūku novietņu normatīvu pārskatīšanas ārzemnieku entuziasms Latvijas lauku apgūšanā ir ievērojami mazinājies. Fermas vairs nedrīkst būvēt blakus svešām mājām, bojājot kaimiņu dzīves kvalitāti, ja vien netiek panākta viņu piekrišana. Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics stāsta, ka iepriekšējos gados nācās skatīt četrus līdz sešus pieteikumus gadā par jaunu fermu ierīkošanu. Tagad jau divus gadus kā klusums. Vienīgi kāda ferma vēlas sākt biogāzes ražošanu. Tad nu birojs līdztekus visām ierastajām prasībām tagad liek izvērtēt arī riskus, kas saistīti ar Āfrikas cūku mēri. Tai skaitā mēslu transportēšanas drošību.

Maija Irbe no PVD secina, ka līdz šim slimības apkarošanā piemērotie pasākumi, tostarp arī izskaidrojošais darbs, ir devuši rezultātus. Laucinieki sapratuši, kā sargāt savas saimniecības no vīrusa. «Tomēr atslābt nedrīkst ne uz brīdi. Slimība ir ārkārtīgi lipīga!».


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Āfrikas cūku mēris

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats