Neskatoties uz Krievijas sankciju radīto saspringto situāciju Latvijā,
amatpersonas cer, ka neviens no zemniekiem vai uzņēmumiem šā iemesla dēļ
nebankrotēs. Valdība sola dažādu veidu palīdzību.
Par īpašiem atbalsta pasākumiem zemniekiem vakar paziņoja arī Eiropas Komisija (EK). Tās izplatītajā paziņojumā 125 miljonu eiro atbalsts solīts tomātu, burkānu, kāpostu, piparu, ziedkāpostu, gurķu, sēņu, ābolu, bumbieru, ogu, vīnogu un kivi audzētājiem.
EK uzpirks dārzeņus un augļus
EK plāno, ka Krievijas sankciju dēļ cietušajiem lauksaimniekiem kompensēs pilnu augļu un dārzeņu cenu, vēlāk šos produktus izplatot bez maksas. Tāpat zemnieki varēs pretendēt uz kompensācijām par ražas nenovākšanu vai arī uz priekšlaicīgu ražas novākšanu. Šis atbalsts situāciju Latvijā, visticamāk, būtiski neuzlabos. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par embargo precēm liecina, ka lauvas tiesa (aptuveni 50%) šajā grupā pērn bija piens un piena produkti, savukārt augļi un rieksti (turklāt lielākoties eksotiskie) aizņēma 4,2%, bet dārzeņi vien 2%. Līdz ar to arī EK finansiālais atbalsts augļu un dārzeņu nozarei Latvijā nebūs liels.
Latvija – sīkzemnieku zeme
Premjerministre Laimdota Straujuma vakar intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka «nopietnie Latvijas lauksaimniecības uzņēmumi Krievijas ieviestā pārtikas importa aizlieguma dēļ nebankrotēs». Taču, kā liecina CSP dati, Latvijā ir tikai 70 saimniecību (0,2% no visām saimniecībām), kurās ganāmpulku veido vairāk nekā 500 liellopu, tātad gana lielas saimniecības. Apmēram 70,5% saimniecību tiek turēts no viena līdz deviņiem liellopiem. Vai tām visām draud bankrots? L. Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča
NRA.lv skaidroja, ka premjere šādu scenāriju nepieļauj. Runājot par nopietnajiem lauksaimniekiem, par kuru dzīvotspēju L. Straujuma pauda pārliecību, viņa bija domājusi ne tikai lielos zemniekus, bet arī lielos pārstrādes uzņēmumus. L. Straujuma ir pārliecināta, ka spējīgie lauksaimnieki atradīs citus tirgus, turklāt viņiem palīdzēs arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas piesaistīs papildu cilvēkus jaunu produkcijas noieta tirgu meklēšanai trešajās valstīs.
Saskaņā ar CSP datiem 2012. gadā Latvijā bija 38 uzņēmumi, kas ražoja pienu, piena produktus (neskaitot saldējumu) un sieru. Produkciju uz Krieviju līdz sankciju ieviešanai veda visi lielākie piena pārstrādes uzņēmumi, piemēram, Food Union, Limbažu siers, Smiltenes piens, Preiļu siers, Tukuma piens, Talsu piensaimnieks, Jaunpils pienotava.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks piekrīt premjermistres optimismam par lielo un nopietno lauksaimnieku un uzņēmumu spēju izdzīvot, taču viņš uzsvēra, ka viegli tas nebūs. «Govis ir jāslauc katru dienu, piens 48 stundu laikā ir jāpārstrādā. Šajā ziņā atlaižu nav, un tas, protams, tiks darīts. Jautājums, kā izdosies pārdot saražoto. Latvijas eksports uz Krieviju pērn bija aptuveni piektā daļa no kopējā eksporta, līdz ar to šīs daļas zaudēšana vēl nenozīmē automātisku bankrotu. Daudz lielāka nozīme ir globālajai situācijai, jo veidosies pārprodukcija. Savulaik, kad daudzi pārdeva savu pienu Lietuvai, es brīdināju, ka krīzes situācijā Lietuva pirmām kārtām atteiksies no Latvijas piena. Šobrīd redzam šīs prognozes patiesumu,» NRA sacīja J. Šolks.
Lūdz nepiemērot soda naudu
Šajā situācijā Latvijai svarīgs būtu atbalsts piena un citām nozarēm. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam, kurā izklāstītas sekas un iespējamie finansiālie zaudējumi Latvijas piena un citās nozarēs, ja pēc Krievijas aizlieguma importēt lauksaimniecības un pārtikas preces steidzami netiks īstenoti pasākumi ES līmenī. «Esmu aicinājis Eiropas Komisiju nekavējoties lemt par zaudējumu kompensēšanu ražotājiem un par vairāku pasākumu tūlītēju īstenošanu, lai mazinātu tirgus piedāvājuma spiedienu un tā izraisīto cenu lejupslīdi. Šie pasākumi ietvertu eksporta kompensāciju pagaidu atjaunošanu un valsts intervences un privātās uzglabāšanas atvēršanu tiem produktiem, uz kuriem sankcijas ir vērstas,» uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Latvija arī darījusi zināmu ES, ka piena ražotāju atbalstam svarīgi ir atcelt soda naudas piemērošanu par pārsniegto piena kvotu pēdējā kvotas gadā, lai samazinātu jau tā smago finansiālo slogu, ko Krievijas sankcijas varētu radīt piena ražotājiem.
Rādīt reklāmu
