Neskatoties uz Krievijas noteikto embargo atsevišķiem pārtikas
produktiem, neviens Latvijas uzņēmums nav pārtraucis darbu vai sācis
darbinieku atlaišanu. Taču uzņēmumos bažas par nākotni pieaug. Latvijas
Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka embargo skartajiem
ražotājiem būtu jāpiešķir nodokļu brīvdienas. Politiķi un amatpersonas
savukārt spiež par eksporta subsīdiju atjaunošanu un valsts pasūtījumu
atsevišķiem produktiem.
Krievijas noteiktās sankcijas un to ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem vakar pārrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, premjerministre Laimdota Straujuma (V) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
«Es personīgi centīšos aktivizēt mūsu komisāru Andri Piebalgu, lai iesaistītu viņu šo jautājumu risināšanā. Šis ir ES kopīgais jautājums, kas ir jārisina un jākoordinē nekavējoties. Uz vietas nepieciešamais izvērtēšanas darbs faktiski ir izdarīts, lai varētu paust savu viedokli un atrast kopējos ES risinājumus,» sacīja A. Bērziņš.
Tāpat prezidents norādīja, ka ir jāizvērtē visi iespējamie nākamie soļi, lai Latvija būtu sagatavota tālākam negatīvam attīstības scenārijam: «Nevar izslēgt, ka šis ir tikai pirmais Krievijas atbildes solis, tādēļ jāiesaista visa tautsaimniecības nozare, ņemot vērā, ka embargo var skart arī citus sektorus.»
Ražotāji neziņā
Uz Krieviju eksportējošo nozaru uzņēmumi pagaidām nav sākuši darbinieku atlaišanu. Pat otrādi – atsevišķi zivju pārstrādes uzņēmumi joprojām aktīvi meklē strādniekus. Piemēram, SIA Piejūra vakar vietnē irdarbs.lv publicēja sludinājumu, kurā aicina darbā zivju vērējus Nīcas pagastā, cerot uz attīstību nākotnē, raksta
NRA.lv.
Neziņā par nākotni ir arī piena pārstrādes uzņēmumi ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, tai skaitā Lietuvā. Daļa šīs valsts piensaimnieku jau sākusi gatavoties ražošanas sašaurināšanai un šī iemesla dēļ brīdinājuši piena piegādātājus, tai skaitā arī no Latvijas, ka pienu turpmāk neiepirks. Tiesa, līgumus lauž ne visi piena noņēmēji Lietuvā. LKPS Piena ceļš, kura viens no sadarbības partneriem ir Lietuvas uzņēmums Rokiškio sūris līdz vakardienai nebija saņēmis informāciju, ka uzņēmums gatavotos lauzt līgumu. Piena ceļš cer, ka vismaz šajā ziņā nekas nemainīsies.
Meklē risinājumus
L. Straujuma atklāja, ka, tiekoties ar Valsts prezidentu un zemkopības ministru, vakar tika apspriesti intervences pasākumi un eksporta subsīdiju atjaunošana, lai palīdzētu embargo dēļ grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Savukārt valdošā koalīcija vakar apsvēra iespēju palīdzēt no Krievijas sankcijām cietušajiem uzņēmējiem nodokļu jomā. Risinājumu meklēs arī sarunās ar komercbankām un, iespējams, valstij iepērkot atsevišķus pārtikas produktus.
LDDK uzskata, ka Krievijas izsludinātais embargo noteiktu pārtikas preču grupām Latvijas ekonomikai kopumā patlaban nav kritisks, taču šāda situācija liek apzināties, ka ļoti nepieciešama stratēģiska pieeja un risku analīze dažādu krīzes situāciju risināšanai nākotnē. «Šajā situācijā ir nepieciešami gan īstermiņa risinājumi konkrētu nozaru un uzņēmumu atbalstam, gan ilgtermiņa pieeja, kuras ietvaros jāveic detalizēta Latvijas tautsaimniecības risku analīze, paredzot iespējamos nākotnes scenārijus un to prevencijas mehānismus,» sacīja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Kā īstermiņa risinājumus LDDK atbalsta kompensējošu mehānismu ieviešanu Krievijas noteiktā embargo skarto ražotāju atbalstam, tostarp, piemēram, nodokļu brīvdienas, garantiju mehānismu, kā arī vietējā patēriņa un tirgus veicināšanu.
Eksporta piens un banāni
Latvija uz Krieviju pērn eksportējusi 28,7 tūkstošus tonnu tādu pārtikas preču, kuras iekļautas Krievijas noteiktā embargo sarakstā. To kopējā vērtība bija 52,8 miljoni eiro. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) rīcībā esošā informācija liecina, ka 2013. gadā no kopējā eksporta apjoma uz Krieviju 37,9% veidoja pārtikas preces, uz kurām embargo neattiektos, bet 4,5% – pārtikas preces, kuras šobrīd vairs nevarētu eksportēt, pārējie 57,6% bija nepārtikas preces. Taču CSP rīcībā nav ziņu, cik no šiem produktiem audzēti un ražoti uz vietas, bet cik ievesti no citurienes un tad eksportēti uz Krieviju. Taču ir skaidrs, ka Latvijā netiek audzēti (vismaz ne rūpnieciskos apjomos) Indijas rieksti, Brazīlijas rieksti, kokosrieksti, banāni, dateles, avokado, ananasi un citi eksotiskie augļi, kas ir iekļauti Krievijas embargo sarakstā. Pērn tie Latvijas eksporta bilanci uz Krieviju papildināja par aptuveni 1,6 miljoniem eiro.
Rādīt reklāmu
