Jelgavā vērienīgu projektu sācis Krievijas valstij pilnībā piederošs
koncerns «Uralvogonzavod». Latvijā tas sevi prezentē kā pasaules mēroga
dzelzceļa vagona ražotāju. Savu galveno darbības sfēru – militārās
kaujas tehnikas un tanku ražošanu uzņēmums nemaz īsti nepiemin.
Militārie eksperti uzsver, ka «Uralvogonzavod» ir arī pasaulē lielākais
tanku ražotājs, kuram ir modernākais drošības dienests starp visām
Krievijas kompānijām. Tajā strādā gan esošie, gan bijušie specdienestu
darbinieki, lai sargātu militāro noslēpumu. Satversmes aizsardzības
birojs norāda – riski Latvijas drošībai no šīs kompānijas ienākšanas
mūsu valstī pastāv, noskaidrojis TV3 raidījums «Nekā personīga».
Pirms gada pamatakmens iemūrēšana iecerētās vagonu rūpnīcas pamatos Jelgavā notika visaugstākajā līmenī. Klāt bija Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrs, Latvijas prezidents, Krievijas vēstnieks, bet par tankiem tolaik neviens nerunāja, raksta
Apollo.lv.
Nu rūpnīcas celtniecība sākusies, Krievijas uzņēmumu Latvijā pārstāv Rīgā reģistrēta firma «UVZ Baltija». Tā pieder firmai Luksemburgā «UVZ International», kuras īpašnieks ir Krievijas valstij pilnībā piederošais «Uralvogonzavod».
Viens no pirmajiem darbiem, ko «UVZ Baltija» Latvijā paveica, bija lepna 1,3 miljonus eiro vērta savrupnama iegāde Mežparkā. Pēc tam meklēta zeme rūpnīcai – bijušās Jelgavas cukurfabrikas teritorijā. Tās iegādei tērēti 1,358 miljoni eiro. Naudu Krievijas kompānija nežēlo arī būvējot rūpnīcu. Ja pirms gada solīja ieguldīt 30 miljonus, tagad solījumi krietni auguši.
»«Uralvogonzavod» vadība pieņēmusi lēmumu palielināt projekta apmēru. Sākumā mēs projektu plānojām uz 30 miljoniem eiro. Šobrīd mēs gatavojam vēl divas kārtas un tas ir vēl papildus 50 miljoni eiro, ko ieguldām šajā projektā un tur gatavosim konteinerus un saliktos vagonus,» skaidro «UVZ Baltija» valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks
«Uralvogonzavod» Latviju izvēlējies, jo šī esot krieviski runājoša valsts ar labu investīciju klimatu un apmācītiem darbiniekiem. Par mātes kompānijas pamatdarbības sfēru – militāro rūpniecību – uzņēmuma vadītājs Latvijā īpaši nerunā.
«Tanki – tā ir viena no darbības sfērām. Tajā pašā laikā vēlos atzīmēt, ka «Uralvogonzavod» ir pasaulē lielākais kravas vagonu ražotājs. Jo dzelzceļa kravas vagonu tirgus pieprasījums augs un «Uralvogonzavod» gadā izgatavo 35, 36 tūkstošus vagonus. Nav neviena cita uzņēmuma ar līdzīga apmēra jaudu,» norāda Sačiks un uzsver, ka tankus uzņēmums Latvijā ražot negatavojas. «Nu, protams, ka neplānojam. Mums ir labs civils projekts. Patiesībā – Latvija nekad nav ražojusi kravas vagonus. Un tas ir tāds pilotprojekts Latvijai kā valstij kam būs sava rūpniecības nozare, kas līdz tam nav bijusi.»
Pirmā UVZ rūpnīca Krievijā izveidota jau 1937.gadā. Katrs trešais padomju armijas tanks Otrajā pasaules karā bija ražots šajā rūpnīcā. Pirms septiņiem gadiem izveidots vienots uzņēmumu tīkls, kura uzdevums ir stiprināt Krievijas militāro varenību. Tajā ietilpst 22 rūpnīcas, zinātniskie institūti un laboratorijas.
«Uralvogonzavod» firmas zīme ir tanks T-72. Nesen ražošanā nodots jaunās paaudzes tanks – T90. Rūpnīcu ražošanas apjomi ļauj gadā izlaist vismaz tūkstoti moderno kaujas mašīnu. Krievijas tanku priekšrocība pār līdzīgiem ražojumiem - salīdzinoši mazais svars – 45 tonnas. Tāpēc tanki ir īpaši manevrētspējīgi. Vēl viens rūpnīcu lepnums - tanku atbalsta mašīna «Terminators».
Citu valstu armijas no tankiem atsakās, jo tas ir uzbrukuma, nevis aizsardzības ierocis. Tomēr Krievija rīkojas pretēji. Kaimiņvalsts ar prezidenta rīkojumu izstādājusi īpašu programmu. Tās mērķis – astoņu gadu laikā armijas kaujas spējas pacelt pasaules līmenī.
«Grūti pateikt, cik ir šobrīd viņiem tanku ražošana svarīga, bet to, ka viņi nākamajos gados līdz 2020.gadam pieaugs – tas ir pilnīgi nopietni, jo programma paredz T90 tanku ražošanu un modernizāciju, kā arī jauna pilnīgi absolūti jauna tanka «Armata» laišanu sērijā. Šobrīd notiek izstrādes stadija. Līdz ar to šis te koncerns atrodas uz viļņa, uz augšupejoša viļņa. Viennozīmīgi,» uzskata atvaļinātais NBS kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.
«Ja Ukrainas konflikts ies plašumā, var droši prognozēt, ka rietumvalstu sankciju sarakstos iekļūs arī militārās rūpniecības vadītāji. Pagaidām «Uralvogonzavod» koncerna ģenerāldirektoram Oļegam Sijenko sankcijas nav trāpījušas,» norāda Vērdiņš.
Rūpnīcu kompleksu darbinieku īpašo lojalitāti pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apliecina nu jau leģendām apvīts notikums, kā vienkāršs strādnieks Igors Halmanskihs kļuva par politiķi.
«Uralvogonzavod» ceha vadītājs ar saviem darbiniekiem teletiltā prezidentam solīja palīdzēt apkarot Putina opozicionāru mītiņus Maskavā. Vēlāk ceha vadītājs organizēja strādnieku atbalsta grupas Putina pārvēlēšanai prezidenta amatā. Putina pirmais videozvans pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšnas bija uz «Uralvogonzavod». Drīz pēc tam ceha priekšnieks Halmanskihs tika pie jauna politiska amata. Kā tolaik ziņoja Krievijas televīzijas - pirmās kadru izmaiņas, ko, nokļūstot prezidenta amatā veica Putins, bija tieši politiskā amata piedāvāšana Halmanskiham Urālu federālajā apgabalā, kā toreiz ziņoja Krievijas televīzija.
Jelgavā drīz sāksies ceha strādnieku un speciālistu apmācība. Pilsēta 80 miljonu vērto projektu atbalsta, jo tas radīs 300 darba vietas.
Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) rūpnīcas būvēšanā riskus nesaskata un uzsver, ka tur tiks ražota tikai civilā produkcija, arī aizsardzības ministrs un partijas biedrs Raimonds Vējonis (ZZS) mēru vēl neesot brīdinājis.
Tik pat priecīga par Krievijas naudu ir arī Satiksmes ministrija. «Latvijas Dzelzceļš» gan vagonus iepērkot no citām ražotnēm un Jelgavā būvēto iegādi Latvija nav apsvērusi.
Jelgavas mēra partiju apvienības biedrs – aizsardzības ministrs par kolēģa pilsētā iecerēto projektu uzzināja no «Nekā personīga». Atšķirībā no Satiksmes ministrijas, Raimonds Vējonis nav tik pārliecināts par šādu investīciju nekaitīgumu.
«Man ir grūti komentēt šo situāciju, jo tā man ir pirmā dzirdēšana par šādām investīcijām. Bet, protams – katra investīcija, kas Latvijā tiek guldīta, tas ir labi, bet tai pašā laikā tomēr mums ir jāskatās, vai kādas investīcijas nākotnē nevar sasaistīt ar apdraudējumiem valsts drošībai. Bet tas būtu jāvērtē attiecīgajiem speciālistiem – vai tur varētu vai nevarētu būt kaut kādi apdraudējumi,» raidījumam teica Vējonis.
«Zinot kādā veidā notiek atsevišķās valstīs šie ekonomiskie projekti - ar kādiem tālejošākiem mērķiem viņi varētu būt, vai kāda ietekme varētu būt - tad, protams, uz tiem vajadzētu skatīties ļoti uzmanīgi un izvērtēt šādus projektus,» uzskata NBS komandieris Raimonds Graube.
Krievijas valstij piederošā «Uralvogonzavod» iecerēto projektu Jelgavā jau ir pētījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Konkrētus izvērtējuma rezultātus iestāde neatklāj.
«Rūpnīcas «Uralvogonzavod» darbības aktīva izvērtēšana Latvijas teritorijā norāda uz iespējamiem riskiem, bet ne draudiem nacionālajai drošībai. Ja rūpnīcas darbība tiks aktīvi izvērsta Latvijā pie apstākļa, ka rūpnīcas vadība ir saistīta ar šā brīža politisko varu Krievijā, tad gan ir saskatāmi zināmi riski nacionālajai drošībai,» norādīja SAB pāsrtāve Iveta Maura.
«Uralvogonzavod» Krievijā kopumā strādā ap 70 tūkstoš cilvēku. Starp viņiem ir arī drošības dienestu darbinieki, kuru uzdevums ir sargāt militāros noslēpumus un Krievijas zinātnieku slepenos atklājumus.
Rādīt reklāmu
