Agrāk politiķiem tuvu stāvošā uzņēmēja Vasilija Meļņika vadītajā Rīgas
kuģu būvētavā pēdējās nedēļās notiek cīņa par varu. Savā starpā
sastrīdējušies uzņēmuma īpašnieki. Vieni tiesā jau iesnieguši vairākas
prasības atzīt kuģubūvētavu par maksātnespējīgu it kā padarītu, bet
neapmaksātu darbu dēļ. Pretējā puse ar Meļņiku priekšgalā savus
partnerus vaino uzņēmuma tēla graušanā, stāsta TV3 raidījums “Nekā
personīga”.
Šis it kā ir ikdienišķs akcionāru strīds, kādus Latvijā esam piedzīvojuši neskaitāmus. Tomēr strīdu karstumā publiski parādās interesanti fakti par uzņēmuma sadarbību ar no amata gāztā Ukrainas prezidenta Janukoviča līdzgaitniekiem. Arī ārvalstu mediji ir ziņojuši par aizdomīgiem Ukrainas gāzes un naftas kompānijas “Chernomorneftegaz” iepirkumiem. Uzmanību piesaista konkurss, kurā iespēju piegādāt naftas un gāzes platformu ieguva Vasilija Meļņika uzņēmums.
“Chernomorneftegaz” līdz Krimas konfliktam bija Ukrainas valsts uzņēmums. Tas veica naftas un Krievijas GAZPROM gāzes piegādes. Arī meklēja jaunas derīgo izrakteņu atradnes vietas. Lai pētītu, kas glabājas Melnās jūras dzīlēs, Janukoviča ministri izlēma naudu nežēlot. Kopumā 1,4 miljardi ASV dolāru bija paredzēti, lai iepirktu jaunas pārvietojamas naftas meklēšanas platformas.
2011. gadā žurnālisti atklāja rupju zādzību 150 miljonu ASV dolāru apjomā. Konkursā par pirmās naftas platformas piegādi uzvarēja ofšors “Highway Investment”. Tā direktori labi zināmie ārzonu firmu papīra direktori Staņislavs Gorins un Ēriks Vanagelis.
Viņi bija tikai darījuma izkārtne. Ofšors platformu par 248 miljoniem dolāru pasūtīja būvēt Norvēģijas kompānijai “Seadrill”. Ukrainas valsts uzņēmums “Chernomorneftegaz” platformu no ofšora atpirka jau par 400 miljoniem. Ukraiņu žurnālisti uzdeva jautājumus – kur palika pārējā nauda – 152 miljoni dolāru?
Londonas ofšora konts atradies Rīgā “Trasta Komercbankā”. Par Latvijas banku līdzdarbošanos shēmā pusgadu vēlāk lietu sāka izmeklēt Ekonomikas policija. Tā prasījusi informāciju Ukrainai. Atbilde, ka viss ir kārtībā, atnāca pēc gada. Lietu klusu slēdza pagājušajā gadā.
“Izmeklēšanas laikā mēs pieprasījām tiesiskās palīdzības lūgumu ietvaros informāciju no Ukrainas un saņēmām atbildi, ka ir veikta virkne pārbaužu un kuras beigušās ar atzinumu, ka viss tenderis ir noritējis likumīgi, naudas līdzekļi aizskaitīti likumīgi, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka šie līdzekļi ir iegūti noziedzīgi”, norāda VP GKrPP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.
Pēc pieredzes ar pirmo konkursu, Ukrainas žurnālistiem aizdomas radīja arī nākamais. Tajā piedalījās un uzvarēja a/s “Rīgas kuģu būvētava”. Žurnālistus uzmanīgus darīja, ka arī šī firma platformu pati nebūvēs.
Platforma tika pasūtīta nelielai norvēģu firmai “Standard Drilling”, kas to būvēja Singapūrā un tad transportēja uz ostu Turcijā, kur darbus pabeidza. “Rīgas kuģu būvētava” apgalvo, ka viņu būtisks ieguldījums bijis veids kā platforma pārvesta no Singapūras un vēlāk pa Melno jūru no Turcijas uz Ukrainas piekrasti.
Tomēr naudas darījumi ir necaurspīdīgi. Žurnālisti līdzīgi kā par pirmās platformas piegādes maksājumiem izsaka aizdomas, ka naudas daļa varētu būt aizgājusi atpakaļ pie Ukrainas vecajai varai tuvu esošajiem.
Rīgas kuģu būvētava naudu par platformu skaitījusi uz kādu ofšoru Lielbritānijā “Northsale Logistics”. Tālāk no ofšora aptuveni 45 miljoni ceļojuši uz kādu mazu kuģu remontdarbnīcu Turcijā – EMARINE. Kā ukraiņu žurnālistiem apgalvojis speciālists, kas atbildēja par platformas montāžu Turcijā – šāda firma darbos nav piedalījusies.
Darījumos izmantoti konti bankas “Unicredit” filiālē Latvijā. Bankas atbilde uz lūgumu izskaidrot pārskaitījumus par naftas platformas piegādi bija īsa – “banka šo tematu nekomentē”. Izskaidrot darījumu nevēlējās arī Rīgas kuģu būvētavas birojā Vecrīgā.
Rakstveidā atsūtītā atbildē uzņēmuma valde ukraiņu žurnālistu publikācijas sauc par nomelošanas kampaņu.
Ukrainā vara ir mainījusies un tā tagad ir ieinteresēta izmeklēt Janukoviča laikā veiktos darījumus. Policija arestējusi NEFTEGAZ bijušo šefu Jevgeņu Bakuļinu. Iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņojis, ka Bakuļina laikā no NEFTEGAZ aizplūduši 4 miljardi dolāru. ASV šīs kompānijas vadošās personas iekļāvusi jauno sankciju sarakstā, kurām turpmāk liegta iebraukšana ASV un iesaldēti konti bankās. Tikmēr Krimas valdība ir nacionalizējusi uzņēmumu Chernomorneftegaz. Krievija to plāno atdot gāzes milzim GAZPROM.
“Ja skatāmies no šodienas pozīcijām – mūs jāskatās kas notiks tālāk un kādi lēmumi tiks pieņemti attiecībā uz kādiem darījumiem. Bet tas būs absolūti atkarīgs no Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm”, stāsta Gatis Gudermanis.
Savukārt Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija atklāja, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā patlaban pārbauda, vai atsevišķas bankas ievērojušas visas normatīvo aktu prasības un to iekšējās kontroles sistēmas bijušas pietiekami efektīvas, lai novērstu iespēju, ka Latvijas bankas izmantotas aizdomīgu darījumu veikšanai no Ukrainas. Komisija gan neatklāj, ne kurās bankās, ne par kuriem klientiem notiek pārbaude.
Rādīt reklāmu
