Augstākās izglītības padome (AIP) pašlaik akreditē Latvijas augstskolas
un koledžas, taču tā vēlētos vērtēt arī studiju virzienus.
Šķērslis tam: padome nav Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR). AIP gan no EQAR saņēmusi apstiprinājumu, ka institūcija atbilst visiem kritērijiem, kā arī uzaicināta veikt institūcijas novērtēšanu, taču tam vajadzīga visai apaļa summa – apmēram 50 000 eiro, kuras padomei nav, raksta
NRA.lv.
Padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka nauda būtu jāpiešķir no valsts budžeta. No šābrīža finansējuma AIP tas nav izdarāms, jo no visas gadam paredzētās summas – 97 324 eiro – lielākā daļa paredzēta algām – 79 292 eiro.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz šim pret šādu risinājumu bijusi visai atturīga, uzsverot, ka valstij gan vajadzīga sava nacionālā aģentūra, kas būtu EQAR sarakstā, taču AIP vietā tā labāk redzētu jaunizveidotu institūciju, jo AIP esot pārāk cieša saikne ar akreditācijas pasūtītā
ju – augstskolām. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā J. Vētra pauda, ka nav iespējams izveidot neko jaunu, kas nebūtu saistīts ar nozari. «Jebkuras aģentūras sastāvs būs līdzīgs tai, kāds ir AIP, jo arī tajā būs gan augstskolu, gan koledžu, gan darba devēju, gan citi nozares pārstāvji. Tāpēc nesaprotu – ja reiz ir šāda institūcija, kāpēc vajadzīga vēl cita?» secina J. Vētra.
AIP priekšsēdētājs, stāstot par padomes plāniem, skaidroja, ka arī turpmāk tā pilnveidos un nodrošinās valsts budžeta finansēto studiju vietu sadalījumu, ņemot vērā informāciju, ko sagatavo Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija un citas atbildīgās institūcijas. J. Vētra uzsvēra, ka pašlaik AIP izstrādātais valsts finansēto studiju vietu saraksts esot precizēts un izveidots tā, lai varētu šos datus izmantot plašāk. Tā kā šo sistēmu vajadzētu pilnveidot, ir plānots arī savākt papildu datus, piemēram, par studentu atbirumu un absolventu tālākajām darba gaitām. AIP vadītājs arī rosināja noteikt kārtību, kādā notiek uzņemšana augstskolās: ieviešot obligātās normas par centralizēto eksāmenu rezultātu izmantošanu studentu atlasē. J. Vētra arī piebilda, ka eksāmenu skaits jāpalielina jēgpilni, jo augstskolām mehāniska šo pārbaudījumu ieviešana nav vajadzīga.
Izvērtējot AIP padarīto, deputāts Guntars Bilsēns gribēja zināt, kam bijis vajadzīgs starptautiskais studiju virzienu izvērtējums (tas noslēdzās pērn), ja akreditāciju nav saņēmuši vien nieka 2%. «Kāda jēga tādam pētījumam un naudas tēriņam, ja slēdzams bija tik neliels skaits programmu?» J. Vētra gan viņam oponēja, sakot, ka akreditācijas mērķis neesot vis maksimāli apcirpt, bet gan norādīt uz trūkumiem, lai programmu veidotāji varētu tās pilnveidot un koriģēt. To arī augstskolas esot ieinteresētas darīt, un tikai dažos gadījumos, ja tiešām nekas netiek uzlabots, programma netiek akreditēta. Viņš piekrita, ka tomēr varētu rosināt izvērtēt augstskolas akreditāciju, ja rodas šaubas par tās sniegto pakalpojumu kvalitāti, un šo sviru varētu iedarbināt IZM.
Savukārt, vaicāts par augstskolu specializāciju, J. Vētra atbildēja, ka tā būtu nepieciešama, jo programmu dublēšanās rada tikai lieku konkurenci, kas, ņemot vērā ierobežoto studējošo skaitu un izmaksas, diez vai ir atbalstāma. Augstskolu slēgšanu gan viņš neatbalstot, jo uzskata, ka valsts finansēto nav par daudz, bet privātās koriģē tirgus un tās regulēt nevajadzētu, ja nu vienīgi sekot līdzi to kvalitātei. Vienīgās, ko varētu apvienot, esot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte.
Rādīt reklāmu
