Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš pārmet valdībai Valsts būvinspekcijas
likvidēšanu, pats, vadot pašvaldību, likvidējis īpašu Būvniecības
uzraudzības nodaļu, kuras funkcijas bija līdzīgas inspekcijai. Turklāt
nodaļa slēgta laikā, kad būvniecības kontrole pilnībā nodota
pašvaldībām, vēsta LTV raidījums «De facto».
Būvniecības uzraudzības nodaļa, kas ietilpa būvvaldes sastāvā, tika slēgta, kad Ušakova un Aināra Šlesera (tolaik – LPP/LC, tagad - «Vienoti Latvijai») vadītā dome pēc vēlēšanām pieņēma 2010.gada budžetu. Nodaļa, kuras uzdevumos ietilpa būvvaldes darbinieku lēmumu un sagatavoto dokumentu pārbaude, tika slēgta nepietiekamo budžeta līdzekļu dēļ, teikts iestādes 2009.gada pārskatā, raksta
Apollo.lv.
Atlūgumu uzrakstījušais būvvaldes vadītāja vietnieks Andis Cinis stāsta, ka likvidētajā nodaļā tolaik strādājis viens cilvēks, kurš darījis to pašu, ko būvvalde dara tagad, pēc Zolitūdes traģēdija, steigā apsekojot sabiedriskas būves. Nodaļas funkcijas neviens tobrīd neesot pārņēmis, saka Cinis.
Ušakovs, kura tiešā pakļautībā atrodas būvvalde, interviju ar «De facto» atcēla aizņemtības dēļ, bet vicemērs Andris Ameriks (GKR) min, ka būvvaldes budžetu nācās samazināt starptautisko aizdevēju prasību dēļ.
2010.gada budžetā domnieki apcirpa būvvaldes uzturēšanas izdevumus par 30%, algas par 20%, pārējos izdevumus par 60%. Gadu vēlāk domes revidentiem nācās secināt, ka naudas samazinājuma dēļ pašvaldībai var rasties grūtības ar funkciju izpildi, tajā skaitā nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu. Tieši šajā laikā zīmogus saspieda Zolitūdes «Maximas» projektam.
Pēdējos gados naudas apjoms būvvaldei pakāpeniski atjaunots, bet 2009.gada sākuma līmeni nesasniedz vēl aizvien. Arī būvinspektoru ir mazāk, uz vienu sanāk vairāk nekā 700 objekti. Būvvaldē gan stāsta, ka, pārplānojot darbu, inspekcija sākusi strādāt intensīvāk un vismaz reizi gadā katrs objekts tiekot apsekots.
Bijušais domes attīstības komitejas vadītājs, no «Saskaņas centra» izslēgtais deputāts Vadims Jerošenko pauž, ka politiķi apzināti uztur vāju būvvaldi, lai tā netraucē celtniecībai.
«Bieži vien notiek kā «Maximā», ka [inspektors] ierodas objektā vienreiz celtniecības laikā, bet tas ir ilgs laiks, kurā daudz kas var notikt. Tas, ka no būvvaldes vēl atstādina sešus cilvēkus, ar šo gājienu šī struktūra ir vēl vairāk novājināta,» saka Jerošenko un atzīmē, ka prioritāra domei pēdējos gados bijusi īpašumu joma, kurai nauda atrodas.
Par skolu un citu pilsētas ēku remontiem atbildīgais Ameriks uzsver, ka jau astoņus gadus tieši nepārrauga būvvaldi. Tas gan nav traucējis viņam dot iestādei norādes. Pirms diviem gadiem vicemērs paziņoja, ka būvvaldei nevajadzētu birokrātisku iemeslu dēļ ierobežot koncertzāles «Palladium» darbību, kaut arī ēka nebija nodota ekspluatācijā. Būvvalde atzina, ka pasākumi tur nedrīkst notikt, bet, lai nesabojātu rīdziniekiem svētkus, tā, atsaucoties uz Amerika viedokli, paziņoja, ka neliks šķēršļus koncertzāles darbībai.
«Viņi atsaucās tikai uz publiskajā telpā izskanējušo. Es to paudu kā rīdzinieks, kā amatpersona,» tagad saka Ameriks, kurš to neuztver kā politisku iejaukšanos ierēdņu darbā. „ Ja es būtu izsaucis būvvaldes vadītāju, tad es uzņemtos atbildību par ietekmēšanu,» pauž politiķis.
Pašvaldībām noteiktā atbildība kontrolēt būvniecību vienlaikus piešķir tām visai plašas pilnvaras, ko tās neizmanto, uzskata Sabiedrībā par atklātību «Delna». «Iestādes rīcības brīvība ir laba, lieta, bet mēs nemākam to izmantot, ko pierāda prakse. Būvvaldei [«Maximas» gadījumā] bija pienākums aizliegt veikt darbus divās kārtās, vēl jo vairāk dienas laikā,» pārliecināts «Delna» juridiskais direktors Gundars Jankovs.
Turpretim būvvalde joprojām uzskata, ka tā rīkojusies pareizi, ļaujot ierīkot būvlaukumu virs cilvēku galvām. «Ja mēs nevaram atteikumu pamatot ar atbilstošiem likuma punktiem, mēs riskējam iesaistīties tiesvedībā,» saka būvvaldes priekšnieks Inguss Vircavs.
Zolitūdes traģēdija, visticamāk, kalpos par iemeslu, lai pašvaldībām atņemtu rīcības brīvību būvniecības kontrolē un noteiktu stingrākas prasības būvlaukumu apsekošanā.
Rādīt reklāmu
