Šodien ar otru prasības pieteikumu tiesā pret savu darba devēju
vērsusies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk –
RPIVA) ilggadējā zinātņu prorektore Māra Marnauza.
Pirmo prasības pieteikumu Marnauza iesniedza tiesā jau 20.septembrī, prasot atzīt rīkojumu par viņas atstādināšanu no darba par prettiesisku un spēkā neesošu. „Šodien, 9.oktobrī, tiesā tika iesniegta otra prasība, ar kuru lūdzu tiesu atzīt RPIVA kā darba devēja darba līguma uzteikumu par spēkā neesošu, kā arī atzīt RPIVA prettiesisko rīcību kā manu cieņu un godu aizskarošu,” informē M.Marnauza.
„Kategoriski nepiekrītu rektores Daces Markus uzdevumā izveidotās RPIVA Dienesta pārbaudes komisijas (turpmāk – Komisija) nepierādītiem un klaji apmelojošiem secinājumiem. Komisijas objektivitāte un kompetence, manuprāt, ir apšaubāma, jo tās sastāvā netika iekļauts neviens RPIVA Juridiskās daļas vai zinātniskās darbības jomas pārstāvis, vai kādas no rektores neatkarīgas personas. Atbrīvojot mani no zinātņu prorektores amata, akadēmija nav ņēmusi vērā arodbiedrības viedokli, kā arī studentu, absolventu, darbinieku un abu manis vadīto koru dziedātāju rektorei iesniegtās atbalsta vēstules. Papildus tam gan akadēmijas iekšienē, gan medijos izplatīta tendencioza un nepatiesa informācija. Uzskatu šādu rīcību par nepamatotu, prettiesisku un manu godu aizskarošu,” skaidro Marnauza. Tāpēc viņa nolēmusi izmantot savas tiesības pieprasīt normatīvajos aktos paredzēto tiesisko aizsardzību un kompensāciju par viņai nodarīto kaitējumu no RPIVA un tās amatpersonām.
„Akadēmijā strādāju jau kopš tās dibināšanas un līdz šim mans darbs vērtēts tikai atzinīgi. Šajā laikā esmu īstenojusi neskaitāmus zinātniskus un radošus projektus Latvijas un starptautiskā mērogā, organizējot starptautiskas konferences, vieslekcijas, meistarklases, zinātnisko žurnālu un rakstu krājumu izdošanu, starptautisku sadarbības līgumu noslēgšanu, doktorantu atbalsta pasākumus. Ilgstoši esmu vadījusi arī RPIVA Stratēģijas komisiju.” Marnauza neuzskata, ka viņas atlaišanas iemesli (nekompetence, ilgstoša maldināšana, kaitējums RPIVA reputācijai) ir pamatoti. Viņa skaidro, ka viņas darbs RPIVA neapšaubāmi parāda ilgstošu kompetentu darbību akadēmijas kvalitātes un reputācijas celšanas labā. Marnauza kategoriski noliedz visas ar ļaunprātību saistītās Komisijas apsūdzības: “Veicot savus amata pienākumus, es biju pilnībā pārliecināta par RPIVA promocijas tiesību esamību, līdz ar to uzsveru, ka komisijas secinājums par manu rīcību RPIVA rektores maldināšanā ir nepamatots pēc būtības”.
„Kā zinātņu prorektore atbildēju par RPIVA zinātniskās darbības kvalitāti. To, ka šis darbs ir ticis veikts un pārraudzīts labi, apstiprināja arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – IKVD), kas veica pārbaudi RPIVA no š.g. 28.augusta līdz 5.septembrim. Šajā pārbaudē tika atzīts, ka RPIVA Pedagoģijas promocijas padome doktora zinātniskā grāda piešķiršanas procesā, kaut darbojusies bez Ministru kabineta deleģējuma saņemšanas, faktiski ir piemērojusi noteikto doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtību un kritērijus, kā noteikts Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1001. „Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”.
IKVD ir uzdevis RPIVA novērst radušos situāciju, sakārtojot juridiskos jautājumus. „Tā vietā, lai kopīgi, strādājot plecu pie pleca, risinātu konkrētās problēmas, leģitimizējot augstskolas tiesības doktora grādu piešķiršanā, RPIVA vadība nodarbojas ar sava veida raganu medībām, meklējot vainīgos pie radušās situācijas, nevis domājot par tās sakārtošanu,” stāsta Marnauza, piebilstot, ka nevar šo RPIVA rektores D.Markus rīcību vērtēt nekā citādi kā personisku izrēķināšanos, sameklējot vienu vainīgo, uz ko novelt vainu, lai pati nesaņemtu sodu.
„To, ka pārkāpumi doktora grāda piešķiršanā nav tikai vienas augstskolas problēma vai vienas personas rīcības rezultāts, un tā izgaismo nepilnības Zinātniskās darbības likuma 11.panta trešajā daļā, atzīst pilnīgi visas procesā iesaistītās institūcijas,” piebilst Marnauza.
Rādīt reklāmu
