12. novembris, Otrdiena
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Latvijai jācīnās par savām brētliņām
Latvijai jācīnās par savām brētliņām
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 28. augusts 2013, 10:48
Rīgā šajās dienās sapulcējusies Baltijas jūras valstu augstākā ierēdniecība zivsaimniecības jautājumos.


Starptautiskās organizācijas Baltfish forums aizsāk diskusijas par nākamā gada nozvejas kvotām, ko Latvijas zvejnieki gaida ar zināmām bažām. Pēc vairākus gadus ilguša zivju saudzēšanas režīma Eiropas Komisija šķietami ir ar mieru palaist ierobežojumus vaļīgāk. Piemēram, bagātīgo mencas austrumu krājuma nozveju ierosināts palielināt par 7%. Taču mencu tirgus pašlaik visā Eiropā ir sabrucis. Tā ir salīdzinoši dārga zivs, bet iedzīvotāju pirktspēja ekonomikas krīzē ir mazinājusies. Savukārt krietni lētākajai brētliņai, kas šobrīd latviešu zvejniekiem ļauj gana labi dzīvot, tiek plānots nozvejas samazinājums. Jautājums tikai, par cik procentiem.

Komisija sola – zveja augs

Eiropas Komisija salīdzinājumā ar šo gadu piedāvā nogriezt brētliņu zvejai 11%. Zvejnieki cer, ka finālā samazinājums nepārsniegs 5%. Normunds Riekstiņš, kurš sarunās pārstāv Zemkopības ministriju, pieļauj, ka iespējams panākt vēl mazāku nozvejas kritumu, ja vien izdosies panākt kopīgu valodu ar pārējām valstīm un pēc tam arī dalībvalstu atbildīgo ministru padomē izdosies pierādīt, ka samazinājumam jābūt pakāpeniskākam. Jāatgādina, ka brētliņas Latvijai ir ļoti nozīmīga suga, jo no tās top mūsu slavenākā eksporta prece – šprotu konservi. Bet, kad konservu ražotāji skopojas ar cenu, zvejnieki vienmēr var pārbraukt pāri jūrai – uz dāņu zivju miltu fabrikām.

Kopīgās nozvejas priekšlikuma anotācijā Eiropas Komisija norāda, ka «ierosināto pasākumu rezultātā kopumā par 10% (līdz 644 000 tonnām) Eiropas Savienības kuģiem palielināsies zvejas iespējas Baltijas jūrā visu sugu krājumiem, izņemot laša krājumus. Tādējādi 2014. gadā par 12 miljoniem eiro palielināsies zvejas iespēju vērtība, kas kopā sasniegs aptuveni 412 miljonus eiro». Taču skaitļus tik glīti uz augšu pabīda galvenokārt reņģu nozvejas pieaugums. Turklāt attiecībā uz mencu zveju komisija piedāvā samazināt jūrā zvejas kuģiem pavadāmo dienu skaitu. Te jāatgādina, ka apstākļi Baltijas jūrā mēdz būt gana skarbi, rudeņos un ziemās zvejnieki pat nedēļām ilgi netiek jūrā. Tas jau tāpat iegrožo zvejas iespējas.

Sliktākā sezona vēsturē

Viens no Kurzemes lielākajiem zvejniekiem, kompānijas Grifs un četru kuģu īpašnieks Juris Pētersons stāsta, ka 23 gadu laikā šī bijusi sliktākā mencu sezona. Pirmkārt, zivis nekoncentrējas baros, kaut gan jūras pētnieki vēsta, ka mencu ir daudz. Otrkārt, to, ko izdodas pārvest krastā, nevar pārdot par labu cenu. Pirms pāris gadiem norvēģi maksājuši līdz pat četriem eiro kilogramā, bet tagad cena nokritusi līdz pusotram eiro: «Cilvēkiem acīmredzot nav tās pirktspējas.» Šādos apstākļos uzsvars loģiski pārliekams uz lētākām zivīm, tostarp brētliņām, un tāpēc jebkāds kvotu samazinājums būtu ļoti nevēlams.

Baltijas jūras valstu atbildīgo zivsaimniecības ministru sanāksme notiks oktobrī, bet līdz tam kopīgs redzējums būtu jāpanāk ekspertu un augstāko ierēdņu līmenī. N. Riekstiņš apstiprina, ka tāds gadījums esot piedzīvots – pagājušajā gadā valstis vienojās un kārtīgi izrevidēja Eiropas Komisijas priekšlikumu, piemēram, nepieļaujot reņģu nozvejas samazinājumu līcī.

Idiotiski noteikumi jāmaina

Taču ikgadējās kvotas nav vienīgais jautājums Baltfish foruma darba kārtībā. Ilgtermiņa skatījumā nozīmīgāka ir Eiropas Savienības iecere aizliegt zivju izmešanu jūrā. Jāpaskaidro, ka pašlaik zvejnieki met jūrā gan sīkās zivteles, lai atstātu kuģa tilpnēs vietu lielākām, gan tās, kuras zvejot viņi nedrīkst. Juris Pētersons atzīst, ka tie ir daudzās tonnās mērāmi skaitļi. «Tas tiešām ir absurds! Ja eju uz brētliņām un tīklos ienāk mencas, man tās jāmet ārā. Labas zivis! Norvēģi tādu pašu idiotisku noteikumu dēļ maļ miltos pat lašus! No otras puses – es arī negribu vest krastā galīgus štruntus. Kā man to kompensēs?»

Rezumējot – J. Pētersons atzinīgi vērtē valstu apņemšanos mainīt idiotiskus noteikumus, taču viņu interesē, kāds būs to jaunais izpildījums – vai un kā zvejniekiem tiks kompensēti papildu pienākumi un izdevumi. Ja uz klāja ir vairākas sugas, tās jāšķiro, dažādi jāapstrādā. Savukārt kilograms mazu zivju maksā mazāk par kilogramu lielu zivju, kaut arī aizņem tikpat daudz vietas. Tāpat nav skaidrības, kas notiks, ja zvejnieks izvilks zivi, kuras zvejai viņam nemaz nav piešķirta kvota, vai tā mazinās viņa kvotu uz citām sugām. Arī Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs N. Riekstiņš, sazvanīts Baltfish foruma starplaikā, atzīst: «Pagaidām zemūdens akmeņu ir ļoti daudz.» Šodien sarunas turpinās.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Baltfish, Baltfish forums, brētliņas, Juris Pētersons, Normunds Riekstiņš, zivsaimniecība

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats