Pirms divām nedēļām Reformu partija nāca klajā ar priekšlikumu ieviest ostu nodokli, bet pēc presē izskanējušās informācijas valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē pirmdien, 19. augustā panākta vienošanās no nākamā gada lielās ostas – Rīgu, Ventspili un Liepāju – aplikt ar nodokli 20% apmērā no ostu ieņēmumiem.

Fiksās idejas nenozīmē pārdomātus lēmumus

Izskatās, ka Reformas partija ir aizmirsusi seno latviešu patiesību „Septiņreiz nomēri – vienreiz griez!”. Tā vietā tiek piekopta nekompetenta šķērēšanas politika, nerēķinoties ar sekām. Ir skaidrs, ka pusotras nedēļas laikā kopš idejas rašanās nav tapusi nekāda situācijas analīze vai iespējamo seku un risku izvērtēšana. Vienīgais arguments ir, ka Tallinas osta taču maksā dividendes. Tai pat laikā nemaz neiedziļinoties no kādu pakalpojumu sniegšanas Tallinas ostai rodas peļņa, kuru tā izmaksā dividendēs. Tāpat tiek noklusēts, ka Tallinas osta dividendes samaksā no pāripalikuma - no tā, kas paliek pāri pēc visu izdevumu segšanas, nevis kā Reformu partijas plānā vienkārši atņemt piektdaļu no ostas attīstībai nepieciešamajiem ieņēmumiem.

Lai arī cik cēls izklausītos mērķis novirzīt ieņēmumus valsts autoceļu sakārtošanai, rodas jautājums vai jau iepriekš Latvijā netika ieviests nodoklis, kurš bija paredzēts tieši šim mērķim un kur palika iegūtie līdzekļi?

Ostu nodoklis nozīmēs celt ostu maksas

Lai finansētu ostas infrastruktūras izbūvi tiek ņemti ilgtermiņa kredīti, kuru atdošana plānota līdzsvarā ar esošo ilgtermiņa budžetu. Lai nomaksātu šādu nodokli, ostām būs jāceļ ostu maksas, kas pazeminās ostu konkurētspēju un samazinās kravu apjomu Latvijas ostās. Tas savukārt var rezultēties biznesa aiziešanā no Latvijas ostām un tam sekojošā bezdarba pieaugumā. Ir skaidrs, ka šāds nodoklis valsts tautsaimniecībai kopumā dos tieši pretēju – negatīvu efektu.

Ostu maksu palielināšana ir padošanās konkurences cīņā

Galvenie kravu veidi, kas tiek pārkrauti Latvijas ostās ir ogles un naftas produkti, būtiski ir atzīmēt, ka visās Baltijas ostās ir nepieciešamā infrastruktūra šādu kravu pārkraušanā un ostas par tām ļoti konkurē. Tāpēc cena par pakalpojumu ir ļoti būtisks faktors konkurences cīņā. Pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad kravu īpašnieki dažādu apstākļu dēļ ir izvēlējušies mainīt esošo pārkraušanas vietu. Ņemot vērā tieši augsto konkurenci, palielinot izmaksas kravu īpašniekiem, neapšaubāmi samazināsies pārkraujamo kravu apjoms Latvijas ostās. Jāatzīmē, ka kaimiņvalstu ostas neplāno palielināt ostu maksas, tieši otrādi, meklē veidus, kā paaugstināt ostu konkurētspēju un samazināt izmaksas par infrastruktūras izmantošanu ostās.