Gan interneta un satelīta televīzija, gan pirātiskie kabeļoperatori rada arvien lielākas raizes licencētajiem komersantiem.
Diemžēl ne Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ne tiesībsargājošās instances līdz šim nav spējušas iegrožot «nenormētos» konkurentus, un visi ierobežojumi tiek uzkrauti tikai uz licencēto uzņēmēju pleciem, spiesti konstatēt nozarē strādājošie.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, apspriežot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kabeļtelevīziju operatoru IZZI un Baltcom pārstāvji pauda satraukumu par to, ka dokumentā plānotās striktās normas un kritēriji tiks piemēroti licencētajiem komersantiem, kas, no vienas puses, esot saprotami un atbalstāmi, bet, no otras – nekā neiegrožojot aizvien pieaugošo nelicencēto sektoru un internetu.
Lattelecom juridiskās daļas direktors Toms Meisītis pieļāva, ka var piespiest ievērot satura noteikumus un citus kritērijus tos operatorus, kam NEPLP piešķirs oficiālas retranslācijas atļaujas, bet kas notiks ar pārējiem – mazāk organizētājiem un pavisam neorganizētajiem? Viņam nākoties atzīt: jo vairāk tiek apgrūtināti legālie tirgus dalībnieki, jo brīvākas rokas ir nelegālajiem, kas gūst arvien plašāku ietekmi tirgū, proti, patērētāji izvēlas pēc cenas izdevīgāko un kvalitatīvāko piedāvājumu, un viņiem nereti ir vienalga, vai tas ir licencēts vai nelicencēts satura pārraidītājs.
NEPLP loceklis Ivars Zviedris tikai noplātīja rokas: Lattelecom pārstāvis esot gluži kā ārsts, kas zinot diagnozi, bet nezinot, kādas zāles lietot. Diemžēl NEPLP kapacitāte ir ierobežota, un diez vai tā spēs izkontrolēt notiekošo. Taču viņš nezinot arī kādu citu institūciju, kas būtu gatava ar šo jautājumu nodarboties. Arī citiem klātesošajiem nebija konkrētu ieteikumu, kā tad īsti risināt šo problēmu, turklāt vairākkārt tika apšaubīts, ka to spētu izdarīt NEPLP. Izskanēja pat jautājums: cik daudzi uzticas NEPLP?
Arī komisijas vadītāja Ināra Mūrniece neslēpa: viņa nejūtot, ka NEPLP izdarīs visu nepieciešamo. Tikpat skeptisks bija Boriss Cilēvičs – viņu kopumā mulsinot operatoriem noteiktie ierobežojumi un to samērīgums. Vēl lielākas neskaidrības esot par to, vai visi komersanti ir pilnībā izkontrolējami, nemaz nerunājot par internetu, kas citu saražoto saturu izplata neierobežoti.
Runājot par iespējamiem spēkiem, kas varētu apkarot nelegālo sektoru, tika minēta Ekonomikas policija, taču kabeļoperatori bija spiesti atzīt, ka līdz šim tā pievērsusies problēmai bez entuziasma un nereti pat atteikusies izķert nelicencētos darboņus. Latvijas raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka uzsvēra, ka diemžēl šim segmentam neviens nav nopietni pievērsies un būtu jāsāk nopietna diskusija par to, kā risināt problēmas ne tikai ar nelegālajiem darboņiem, bet arī par notiekošo internetā. Viņa arī uzskata: traucē tas, ka nav skaidras sapratnes par to, kas ir satura veidotājs un kas – satura piegādātājs, tāpēc vajadzētu vienoties par šiem jēdzieniem. Tāpat, viņas skatījumā, NEPLP, kas ir šīs jomas kūrētāja, lielākais klupšanas akmens ir izpratnes trūkums par šā tirgus veidošanos. «Patlaban padome lielāku vērību pievērš varas pārdalei sabiedriskajos medijos, nevis būtiskākiem jautājumiem,» teica G. Līdaka.
Savukārt Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis ir pārliecināts, ka NEPLP ir visas sviras, kā ierobežot «pirātus», bet nav ekonomisko iespēju. «Padomei vajag lielāku kapacitāti, lai var reāli darboties, ne tikai noņemties ar likumu rakstīšanu.» Viņam gan esot dalītas jūtas pret tirgus dalīšanu legālajā un nelegālajā – ne visi otrajā grupā ieskaitītie sevi par tādiem uzskatot, jo viņi ir oficiāli reģistrēti, tiesa – ne Latvijā.
Rādīt reklāmu
