18. februāris, Otrdiena
Vārda dienas: Kintija, Kora
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Politiķi nevēlas, lai Saeimā revīziju veiktu Valsts kontrole
Politiķi nevēlas, lai Saeimā revīziju veiktu Valsts kontrole
Autors: Apollo.lv / 20. janvāris 2013, 22:09
Saeimas deputāti, tostarp lielāko frakciju - «Saskaņas Centra» (SC) un ,«Vienotības» politiķi, nevēlas, lai Saeimā revīziju veiktu Valsts kontrole (VK), svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».


Politiķi uzskata, ka šādā situācijā pastāv interešu konflikts un VK zaudētu savu neatkarību. Vienlaikus ir skaidrs, ka šāda VK revīzija vērtētu arī Saeimas izdevumu lietderību un tad var gadīties, ka nāktos atteikties no vienas otras gadiem uzturētas «ekstras».

Saeima ir vienīgā valsts iestāde, kuru nerevidē VK. Tā ik gadu izsludina iepirkumu konkursu, kurā izvēlas neatkarīgu auditorfirmu, kas veic Saeimas finanšu pārskata revīziju. «De facto» noskaidrojis, ka pēdējos divus gadus iepirkuma konkursā uzvarēja SIA «Revidents un Grāmatvedis». Par saviem pakalpojumiem, piemēram, pērn saņemot 2 200 latu (bez PVN).

Pēc būtības izraudzītais revidents pārliecinās, ka pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Saeimas finansiālo stāvokli. Taču atšķirībā no VK, šajā pārbaudē auditorfirma nevērtē, cik izmaksas bijušas pamatotas un līdzekļi izmantoti efektīvi. Šādu lietderības auditu Saeimai būtu jāpasūta papildus. Savukārt lēmums jāpieņem Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

11.Saeimas sasaukuma laikā šis mehānisms iedarbināts tikai vienu reizi. Gada nogalē politiķi vienojās piesaistīt neatkarīgu revidentu, lai tas izvērtē, cik efektīvi parlamentā organizē darbu ar informācijas tehnoloģiju sistēmām. Tomēr acīmredzami ir tas, ka šī nebūt nav tā joma, kurai funkciju audits būtu visnepieciešamākais.

«Tas ir vienīgais, kam piekrita pārējie deputāti», raidījumam «De facto» skaidro Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa. Pēc viņas domām funkciju audits vairāk būtu nepieciešams Saeimas autobāzei, kuras «budžets ir 1,6 miljoni latu. Autobāzē strādā 140 cilvēku. Šķiet, ka šajos 1,6 miljonos latu jābūt lielām amortizācijas, telpu un remontdarbnīcas izmaksām. Taču interesantākais, ka no šiem 1,6 miljoniem 1,2 miljoni ir algu fonds». Siliņa uzskata, ka Saeimas autobāzes darbība būtu jāpadara efektīvāka, taču «kategorisku «nē», apzināt deputātu reālo pieprasījumu pēc transporta, pauda SC un Vienotība».

Šie divi politiskie spēki iestājas arī pret nepieciešamību, ka Saeimas administratīvā aparāta – kancelejas, kā arī juridiskā, starpparlamentāro attiecību un sabiedrisko attiecību biroju – tēriņu lietderību turpmāk pārbaudītu VK.

Taču ne tikai Saeimas autobāzē būtu nepieciešams funkciju audits. Tāpat būtu jāizvērtē arī tas, kāda vajadzība ir pēc Saeimas Jūrmalas rezidences uzturēšanas un speciālas ložas operā. Tomēr Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa («Vienotība») neuzskata, ka ,, tas šobrīd ir aktuālākais jautājums, ar kuru būtu Saeimā jānodarbojas». Arī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC) papildina, ,,ja mums ir hierarhija uzbūvēta tā, ka parlaments parlamentārā republikā ir galvenā iestāde, tad visi pārējie ir zem tā. Ja mēs lūdzam VK sevi pārbaudīt, tad mēs deleģējam uzraudzības funkcijas nevis vēlētājiem, bet VK.»

Tā vien šķiet, ka Latvijā par Saeimu augstāk ir tikai debesis, norāda raidījums. Tikmēr likumdevēji pārējās Baltijas valstīs ir piezemētāki. Arī Igaunijā un Lietuvā valsts kontrolieri ievēl parlaments. Pēc tam Valsts kontrole veic revīziju parlamentā. Taču interešu konfliktu tajā politiķi nesaskata.

Latvijā valdošās partijas pagaidām var justies droši. Pēc pārmaiņām nealkst arī jaunievēlētā valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Izmaiņas pagaidām «neietilpst manā piedāvājumu paketē, ko es vēlos prezentēt».

Lai mainītu līdzšinējo kārtību, lēmums ir jāpieņem politiķiem. Taču «Saeimas kanceleja ir ļoti spējīga īsā laikā aplidot, dažādā veidā radīt labus apstākļus lēmumu pieņēmējiem, kas ir Saeimas prezidijs un Saeimas frakcijas. No vienas puses Saeimas deputāti saprot, ka īsti kārtībā ar Saeimas autobāzes efektivitāti nav, bet no otras puses ir nevēlēšanās atteikties no šiem te labajiem apstākļiem», izpētīto raidījumam «De facto» atklāj biedrības «Sabiedrība par atklātību – Delna» direktors Kristaps Petermanis.

Aizliegums, VK revidēt parlamentu, ir kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem. Juristi skaidro, ka toreiz pastāvēja tā dēvētais parlamenta suverenitātes princips un uzskatīja, ka Saeima pat nav sūdzama tiesā. VK bija parlamenta sabiedrotais, kas pārbaudīja izpildvaras tēriņus. Kopš šo uzskatu nostiprināšanās pagājis jau teju gadsimts. «Ja mēs skatāmies mūsdienās, tad tādu principiālu, juridisku šķēršļu tam, ka tur būtu interešu konflikts nav, bet ir daudz nianšu. Pirmā nianse -  ja iestādei ļautu auditēt Saeimu, tad būtu jādomā par VK amatpersonu pilnvaru termiņiem. Piemēram, VK amatpersonas varētu ievēlēt tikai uz vienu termiņu nevis uz diviem», šādu uzskatu pauž eksperts likumdošanas un juridiskajos jautājumos Edgars Pastars. Viņaprāt pastāvot risks, ka, vienam otru uzmanot, iestāžu starpā attiecības varētu kļūt saspringtākas. Tādēļ arī atkārtots pilnvaru termiņš Valsts kontrolierim draudētu ar zināmu neatkarības zaudēšanu.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: De facto, Revidents un Grāmatvedis, Saeima, Valsts kontrole

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats