2009. gada 13. janvāra naktī Vecrīgā notikušā grautiņa dalībnieki izrādās apveltīti ar pareģu spējām: viņi jau tad dauzīja logus ēkai Jēkaba ielā 6/8, kurā Saeima vēl tikai gatavojas ievākties.
Valsts 2012. gada budžeta grozījumos Saeima piešķīra pati sev 1 655 541 latu ne uzreiz notērēšanai algās, prēmijās un pabalstos, bet kopīgam labumam jau pārskatāmā nākotnē. Proti, par šo naudu Saeima atpirks vēl divas ēkas Jēkaba ielā, kurā patlaban atrodas Nacionālās bibliotēkas Periodikas nodaļa, bet kura pieder Hipotēku bankai.
Kā zināms, Saeima 13. septembrī lielā vienprātībā palielināja valsts 2012. gada izdevumus par 240 miljoniem latu jeb aptuveni 1/20 daļu no valdības gada izdevumiem.
Neatkarīgā 20. augustā pievērsa uzmanību finanšu ministra Andra Vilka piedāvātajai klasifikācijai, pēc kuras papildizdevumi daloties «prioritārajos» un «pašsaprotamajos». Prioritārie izdevumi bija tikai 88 miljoni latu, par kuru izlietojumu valdība un pēc tam Saeimas deputāti diskutēja ilgi un skaļi. Turpretī par vairāk nekā 150 miljonu iztērēšanu sabiedrībai neesot jāzina praktiski nekas. Finanšu ministrija un Saeima gan nenoliedz, ka arī šādi izdevumi tika paredzēti. Šķiet, ka Saeimai 1 655 541 lats atrodas valsts «pašsaprotamo» izdevumu sadaļā.
Valdības lēmums par naudas piešķiršanu Saeimai jaunas ēkas iegādei tika pieņemts 14. augusta sēdē. Lēmumu pavadošajos dokumentos ietilpst norāde uz oficiālu saraksti starp Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Darījumu noteica šo amatpersonu vienošanās. Tās rangs vēlāk tika paaugstināts līdz Saeimas deputātu balsojumam, kurā valdošā koalīcija un opozīcija izrādīja pilnīgu vienotību.
Darījuma rezultātā Saeima iegūs divas ar atsevišķiem kadastra numuriem apzīmētas ēkas uz 659 kvadrātmetriem zemes. Ēkas ir galēji nolaistas. Visticamāk, pēc būvnormatīviem tās būtu jāslēdz jau tagad, bet atbildīgās iestādes cer, ka tās noturēsies vēl tikai pusgadu, kamēr bibliotēka pārvāksies uz savu jauno ēku. Pēc tam jāsākas ēku restaurācijai triecientempā, jo varbūt galvenais arguments ēkas pirkšanai ir pienākumi, kādus Latvijai uzliks Eiropas Savienības prezidentūra 2015. gadā. Saeimas darbinieki jau noskaidrojuši, ka tad pusgada laikā arī Saeimā būtu jānotiek apmēram desmit ES amatpersonu sanāksmēm ar tik lielu dalībnieku skaitu, ka tos nevarētu satilpināt tajās konferenču telpās, kādas pašlaik ir Saeimas rīcībā. Jāņem taču vērā, ka Latvijas pienākums būs nodrošināt pasākumu sinhrono tulkojumu vismaz sešās valodās, kā arī radīt darba apstākļus ārzemju žurnālistiem, kuru skaits nav samērojams ar to Latvijas žurnālistu skaitu, kāds ikdienā seko Saeimas darbam. Saeimas preses dienests pamatoti norāda, ka jau tagad uz lielāku sabiedrības interesi izraisošiem pasākumiem Saeimā ierodas tik daudz žurnālistu u.c. dalībnieku, ka pasākumu norise tiek apgrūtināta.
No Saeimas deputātu viedokļa nozīmīgs arguments ir arī viņu grūtie darba apstākļi. Izrādās, ka vairāk nekā pusei deputātu neesot sava kabineta un vienā telpā strādājot divi, trīs un «pat četri deputāti», kā uzsvērts Saeimas preses dienesta informācijā par telpu nepieciešamību. Publikai tīkamāks risinājums šādai problēmai gan būtu cits – deputātu skaita samazināšana varbūt proporcionāli iedzīvotāju skaita sarukumam, bet par to varētu strīdēties. Proti, tagadējais 100 deputātu skaits tika noteikts ap 1920. gadu uz nepilniem 1,6 miljoniem iedzīvotāju, jo Latvijā nebija paguvuši atgriezties daudzi cilvēki, kuriem bija nācies pamest savas iepriekšējās dzīves vietas pasaules kara dēļ. Šādas diskusijas var turpināties tik ilgi, kamēr vismaz vienai pusei pietrūkst pacietības un tā ķeras kaut vai pie akmeņu un ķieģeļu mētāšanas. Savācot ēkas ap centrālo Saeimas namu Jēkaba ielā 11, Latvijas Republikas vara veido priekšnoteikumus, lai varētu nocietināties pret protestētājiem, daļēji pārmantojot 1990. gada barikāžu pieredzi.
Bez Saeimas, t.i., bez Latvijas nodokļu maksātājiem, nav manīti citi pretendenti, kas spētu savest Vecrīgas ēkas Jēkaba ielā 6/8 tādā kārtībā, kādu tās noteikti ir pelnījušas. Uz to nepretendē arī Hipotēku banka, kas turpinās pastāvēt arī pēc tam, kad līdz šā gada beigām tiks izpildīts Latvijas valdības lēmums uzdāvināt bankas komerciālo kredītportfeli privātajām bankām. Hipotēku bankā paliks tie kredīti, kas izsniegti dažādu valsts atbalsta programmu ietvaros. Šobrīd ēka Jēkaba ielā ir iegrāmatota Hipotēku bankas pamatkapitālā kā mantiskais ieguldījums. Īpašuma vērtība ir vienāda ar paredzēto pārdošanas summu, tāpēc īpašuma pārdošana aizstās mantu ar naudu, bet bankas pamatkapitāla lielumu nemainīs. Savukārt naudu Latvijas nodokļu maksātāju kabatās (kontos) aizstās apziņa, ka valsts spēj sevi pienācīgi reprezentēt. Pagaidām nav veikta tāda ēku Jēkaba ielā 6/8 izpēte, lai varētu pateikt, cik latu šī apziņa izmaksās katram valstī palikušajam iedzīvotājam.
Rādīt reklāmu
