28. marts, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Lietuvā veidos pasaules Dzintara ceļu
Lietuvā veidos pasaules Dzintara ceļu
Autors: Sintija Zandersone / NRA.lv / 28. jūnijs 2012, 12:06
Lai nodrošinātu tūristu pieplūdumu Baltijas valstīm, kaimiņi lietuvieši, kuri paši savu zemi mēdz dēvēt par „Dzintara valsti”, ierosinājuši veidot pasaules Dzintara ceļu. Tas paredzēts kā tūrisma maršruts, kur īpašs uzsvars likts uz Baltijas valstīm raksturīgo vērtīgo dārgakmeni.


Šonedēļ starptautiskajā konferencē „Pagātne – tagadne – nākotne: Sadarbība Dzintara ceļa veidošanā” Viļņā tika runāts par dažādu valstu iesaistīšanu projektā un tūristiem interesantu piedāvājumu izveidi. Diskusijās piedalījās tūrisma nozares vadītāji un dzintaru eksperti no 13 pasaules valstīm, kā arī Eiropas Komisijas un ANO Pasaules tūrisma organizācijas pārstāvji. 

„Kā liecina pasaules tūrisma tendences, cilvēkus allaž piesaistījuši tematiski tūrisma maršruti, kas aptver vairākas zemes,” apgalvo Raimonda Balniene, Lietuvas Valsts tūrisma departamenta direktore. Dzintara ceļš varētu kļūt par unikālu pasaules tūristu maršrutu, kas aicina iepazīt vēsturi un dažādas cilvēku sabiedrības, ko apvienojis dzintara mantojums un tradīcijas, raksta NRA.lv

R.Balniene informē, ka jau šobrīd Lietuvā ir plaši pieejams gan kultūras tūrisms, gan SPA tūrisms, piedāvājot dažādus produktus un pakalpojumus, kas saistīti ar dzintaru. Piemēram, dzintara tējas un uzlējumi, dzintara saunas un masāžas, bet medicīnā un kulinārijā piedāvā produktus, kuros izmantota dzintarskābe.

Dzintars ir arī Latvijas viens no simboliem un mūsu valstī dzintara preču piedāvājumi variē no rotaslietām līdz dzintara kosmētikas līdzekļiem un terapijām. Tomēr, Latvijā dzintars nav tik plaši sastopams kā kaimiņos, turklāt pēdējos gados dzintara daudzums strauji samazinās, tādēļ dzintara tūrisms pie mums nav tik attīstīts. To apstiprina Skaidrīte Vasiļēviča, Liepājas Amatnieku nama dzintara rotu izgatavotāja, kura portālam nra.lv stāsta, kā šogad Rīgā Līgo svinību laikā tirgojusi dzintara izstrādājumus. Skaidrīte apgalvo, ka cilvēku interese un rindas bija, bet blakus tirgotie lietuviešu krāsainie dzintari saņēma daudz lielāku tūristu uzmanību. „Cilvēkiem pamazām zūd interese par parastajiem jūras dzintariem, uzmanību vairāk piesaista dažādība.” Agrāk cilvēku interese par šiem dārgakmeņiem bija lielāka un arī pašu dzintaru Latvijā bija vairāk.”

Savukārt Harijs Jēkabsons, Latvijā vienīgās tūristiem pieejamās dzintara darbnīcas īpašnieks uzsver, ka liela daļa no dzintara precēm tiek eksportētas uz ārvalstīm, taču apstiprina to, ka dzintaru kļūst arvien mazāk, līdz ar to arī cena kļūst augstāka. Oficiālas cenas gan dzintaram nav, taču vidēji, mazie dzintari (svars zem 300g) maksā 1000 eiro/kg. S.Vasiļēviča norāda, ka tūristi nevēlas maksāt lielu naudu par dzintaru, piemēram, vācu tūristi vienmēr vēlās kaut ko lētu un mazu no dzintara izstrādājumiem.

Tā kā Harijs Jēkabsons ar šo biznesu profesionāli nodarbojas jau kopš 1977.gada, tad par viņa produkciju ir interesējušies pat japāņi, kuri no dzintara pagatavo īpašo dzintara laku. Tā nevada elektrību un ir labāks izolators par porcelāna izolatoriem. Dzintara laku izmanto arī stīgu instrumentu pārklāšanai. Amerikāņu laikrakstā „New York Times” tika rakstīts, ka leģendārais stīgu instrumentu meistars Antonio Stradivāri izmantoja dzintara laku vijoļu izgatavošanā.

Dzintaru izmanto arī kosmētikā. Skaidrīte Vasiļēviča īpaši uzsver dzintara putekļu patīkamo iedarbību, tos izmanto masāžās, pirtīs un SPA procedūrās. Pēc dzintara putekļu izmantošanas āda kļūst ievērojami maigāka. Tāpat arī dzintara putekļi ātrāk savelk brūces.

Mūsdienu medicīnā dzintaru izmanto dzintarskābes iegūšanai. Šai vielai raksturīgas antioksidējošas un pretiekaisuma īpašības. Tautas medicīnā jau kopš seniem laikiem mūsu senči zināja, ka dzintars ir labs aizsarglīdzeklis pret daudzām slimībām. Piemēram, organisma vispārējai attīrīšanai un vairogdziedzera darbības normalizēšanai jānēsā dzintara krelles. No pārtikas produktiem visvairāk dzintarskābes atrodas upenēs un smiltsērkšķos. To izmanto arī izgatavojot līdzekļus pret matu izkrišanu. „Nezinu nevienu plikpaurainu dzintaru meistaru,” smejas Harijs Jēkabsons, norādot arī to, ka dzintarskābi izmanto viagras izgatavošanā.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: ANO, Dzintara ceļš, Dzintars, Eiropas Komisija, Lietuva

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats