Šodien Saeima skatīs jautājumu par mežu īpašnieku un nozares pakalpojumu kooperatīvu veidošanu, kurā asākā diskusija izvērtīsies par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm. Koalīcijā šajā jautājumā vienprātība nevalda, un Reformu partijas virzienā tiek raidīti pārmetumi, ka tā, aizstāvot skandināvu mežizstrādātājus, upurē nacionālās intereses.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas virzītajiem grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā mežu īpašnieku kooperācijas mērķis būtu veicināt labāku privāto mežu apsaimniekošanu, efektīvāku koksnes resursu izmantošanu un īpašnieku izglītošanu, raksta
NRA.lv.
«Latvijā vidējā meža īpašnieka meža platība ir tikai astoņi hektāri. Šādu platību vienam pašam īpašniekam nav iespējams efektīvi apsaimniekot, jo meža īpašniekiem, kuri koksni pārdod tikai reizi vairākos gados, bet darbojas paši par sevi, nav pietiekamas pieredzes un zināšanu par mežsaimniecību, koksnes tirdzniecību un nodokļu piemērošanas praktiskajiem jautājumiem,» skaidro Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns.
Kļūstot par kooperatīva biedriem, meža īpašnieki varētu pārdot koksni caur šo sabiedrību, uzticēt daļu vai visus meža apsaimniekošanas darbus kooperatīvam.
Speciālisti uzskata, ka valstij, veicinot mežu īpašnieku un izstrādātāju apvienošanos kooperatīvos, būtu nepieciešams tos stimulēt ar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. Proti, ļaut sabiedrībām nemaksāt 15% lielo nodokli, taču katram kooperatīva biedram nodoklis būtu jāmaksā no peļņas.
Tieši šajā jautājumā deputāti nespēj vienoties. Daļa uzskata, ka nodokļa atlaide būtu noteicošais stimuls, lai meža īpašnieki un apsaimniekotāji būtu ieinteresēti apvienoties kooperatīvos, bet šīs idejas oponenti, piemēram, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), ir pārliecināti, ka nodokļa atlaides ir tikai līdzeklis, lai panāktu kooperatīvu veidošanos, nevis mērķis. Tāpēc labākajā gadījumā nodokļa atlaidi varētu piemērot uz noteiktu laiku, piemēram, četriem gadiem.
Šādam skaidrojumam iebilst Nacionālā apvienība, kas uzskata, ka uzņēmējiem nebūs uzticības šādiem terminētiem atvieglojumiem, jo tie liegtu iespēju biznesu plānot ilgtermiņā. «Rodas iespaids, ka kādam ir vēlme saglabāt esošo situāciju, kurā Latvijas meža īpašnieki ir sašķelti un nespēj ar lielajiem skandināvu uzpircējiem strādāt kā līdzīgs ar līdzīgu,» uzskata Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, kuram savulaik bijis arī mežistrādes bizness.
Gan Nacionālā apvienība, gan Lauksaimniecības ministrija ir vienisprātis, ka «kooperatīvu politika, jo vairāk tad, ja tiem piemēros nodokļu atlaides, veicinās to, ka meži paliks Latvijas pilsoņu īpašumā».
Nozares speciālisti arī ir pārliecināti, ka, stimulējot kooperatīvu veidošanos, ir iespējams mazo meža īpašnieku koksnes plūsmu no pelēkās zonas pārcelt uz legālo, par ko pilnībā tiek maksāti visi nodokļi.
Šim apgalvojumam par labu liecina Igaunijas prakse, kur privāto meža īpašnieku kooperācija ļoti strauji attīstās kopš 2008. gada – piemēram, palielinās ciršanas apjomi privātajos mežos un mežu atjaunošanas intensitāte.
Tiesa, arī meža īpašnieku un izstrādātāju vidū ne visi ar sajūsmu uztver iespējamās izmaiņas mežinieku kooperācijā. Vidzemes mežu īpašnieks Modris Zvirbulis, kaut arī ideju atbalsta, uzskata, ka tā nākusi pārāk vēlu, jo netālredzīgās valsts politikas dēļ šobrīd jau ir pārāk daudz uz bankrota sliekšņa esošo meža izstrādātāju, kuriem jāatdod milzīgi kredītu un līzingu maksājumi par mežizstrādes tehniku. Uzņēmējs uzskata, ka kooperatīvu veidošanās šādos apstākļos stimulēs neveselīgu konkurenci – uzņēmēji, lai tiktu pie minimālas peļņas, dempingos cenas, un tā tiks izkropļots tirgus.
Rādīt reklāmu
