Saeimas deputāti šodien trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz, ka minimālais sods par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu būs viens lats.
Saeima šodien atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu atcelt minimālo naudas soda apmēru par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu. Turpmāk fiziskajām personām tas būs līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piectūkstoš latiem. Saskaņā ar līdzšinējo likuma redakciju pat par maznozīmīgiem autortiesību pārkāpumiem bija jāpiemēro naudas soda minimālais apmērs, kas fiziskajām personām bija noteikts 200 latu, bet juridiskajām personām - 500 latu.
Saeima šodien trešajā galīgajā lasījumā arī pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz likumā iekļaut jaunu procesuālo regulējumu, lai nodrošinātu vispārējās jurisdikcijas tiesām iespēju skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, piemērojot tikai APK paredzēto regulējumu, kā arī ievērojot pieeju, kas ir ietverta kriminālprocesuālajos principos.
Grozījumi izdarīti, ņemot vērā, ka no šī gada 1.jūlija tiek mainīta administratīvo pārkāpumu lietu piekritība no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām.
Personu administratīvi sodot par prettiesisku rīcību, soda piemērošanas process pēc būtības ir pielīdzināms kriminālprocesam, tādēļ administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai jānodrošina līdzvērtīgas procesuālās garantijas kā kriminālprocesā, norāda likumprojekta autori.
Saglabājot līdzšinējo principu, amatpersonas vai institūcijas pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais varēs pārsūdzēt augstākā iestādē. Savukārt augstākas iestādes pieņemtu lēmumu būs iespējams pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Šīs tiesas nolēmumu apelācijas kārtībā varēs pārsūdzēt apgabaltiesā. Apelācijas instances nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nebūs pārsūdzams un stāsies spēkā tā sastādīšanas dienā.
Jaunā likuma redakcija būtiski pagarina termiņus, kādos var skatīt administratīvos pārkāpumus. Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā varēs uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Savukārt lietvedību lietās, kas saistītas ar pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, varēs uzsākt ne vēlāk kā divu gadu laikā.
Saskaņā ar līdzšinējo likuma redakciju administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.
APK grozījumi arī nosaka, ka vienīgi tiesa varēs lemt par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu, kas personai nodarīts administratīvā pārkāpuma rezultātā. Patlaban vienlaikus ar administratīvā soda uzlikšanu pašvaldību administratīvās komisijas var lemt par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu līdz piecdesmit latiem, bet rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis - līdz divsimt latiem.
No likuma izslēgta norma, kas paredz tiesības pašvaldību pilnvarotām personām, tostarp privātpersonām, veikt pārkāpēja aizturēšanu, jo šāds regulējums ir pretrunā ar likumības principu. Modernizējot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, no likuma svītroti tādi tiesību institūti, kas aizskar personas tiesības uz brīvību, piemēram, pārkāpēja atvešana. Arī likumā līdz šim ietvertais pierādīšanas standarts bija novecojis un neatbilda krimināltiesību izpratnei par to, kādas metodes izmantojamas personas vainas pierādīšanai.
Vairākas likumprojekta normas vērstas uz to, lai taupītu resursus un paātrinātu lietu izskatīšanu. Piemēram, apelācijas instances tiesā administratīvo pārkāpumu lietas paredzēts skatīt rakstveida procesā. Likuma grozījumi arī ievērojami samazinās blakus sūdzību iesniegšanas iespējas par iestādes vai tiesas lēmumiem. Tāpat administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka iestāde varēs atcelt pēc savas iniciatīvas, ja tas ir prettiesisks.
Ja uzsākta lietvedība pret nepilngadīgo, likums nosaka iestādei obligātu pienākumu uz lietas izskatīšanu uzaicināt viņa likumisko pārstāvi. Tas nepieciešams, ņemot vērā, ka nepilngadīga persona nevar pilnvērtīgi īstenot savas tiesības un pienākumus. Vienlaikus nepilngadīgo administratīvo pārkāpumu lietas skatīs slēgtās sēdēs.
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.
Rādīt reklāmu
