Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2012. gada martā.
Banku sektora likviditāte saglabājās augsta un likviditātes rādītājs marta beigās bija 63.2% (februāra beigās – 62.3%). Arī banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augstā līmenī un marta beigās sasniedza 18.1% (minimālā kapitāla prasība – 8%), savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 14.9% (februāra beigās – attiecīgi 17.4% un 14.2%).
2012. gada 15. martā tika anulēta AS "Parex banka" izsniegtā licence kredītiestāžu darbībai, tādējādi tika pabeigta AS "Parex banka" reorganizācija un tā tika pārreģistrēta par citu ar kredītiestāžu darbību nesaistītu komercsabiedrību. Līdz ar to, lai gan kopš 2012. gada sākuma sešas bankas palielinājušas kapitālu kopumā par 5.4 milj. latu, tomēr banku sektora apmaksātais pamatkapitāls saruka un marta beigās bija 1 669.1 milj. latu.
2012. gada pirmo ceturksni banku sektors kopumā noslēdza ar peļņu 38 milj. latu apmērā. Tomēr neiekļaujot AS "Latvijas Krājbanka" gūtos zaudējumus, banku sektora gūtā peļņa līdz marta beigām kopumā sasniedza 48 milj. latu, t.sk. ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un sešas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 92.6%).
Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem līdz marta beigām sasniedza 70.2 milj. latu jeb par 50.4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir auguši gan tīrie komisijas naudas ienākumi – par 43.8%, gan tīrie procentu ienākumi – par 17.1%.
Mēneša laikā banku piesaistīto noguldījumu atlikums samazinājies par 0.4% jeb 39.7 milj. latu, t.sk. rezidentu noguldījumu atlikums sarucis par 1.0% jeb 58.3 milj. latu (galvenokārt samazinoties finanšu institūciju un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem), bet nerezidentu noguldījumu atlikums pieauga par 0.3% jeb 18.6 milj. latu.
Martā banku sektora kopējais kredītportfelis saruka par 5.6% jeb 734 milj. latu, ko galvenokārt ietekmēja tas, ka marta datos vairs netiek iekļauta AS "Parex banka". Neņemot vērā AS "Parex bankas" ietekmi, kredītportfelis mēneša laikā saruka vien par 0.1% jeb 16.6 milj. latu un marta beigās sasniedza 12.3 miljardus latu.
Banku sektorā martā no jauna izsniegti kredīti 109.5 milj. latu apmērā, (t.sk. 33 milj. latu – Latvijas nefinanšu uzņēmumu attīstībai, 8.7 milj. latu – Latvijas finanšu uzņēmumiem, 15.3 milj. latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 52.4 milj. latu – nerezidentiem). Uzņēmumu segmentā martā visvairāk jaunos kredītos izsniegts tirdzniecības nozarei (6.5 milj. latu), apstrādes rūpniecības nozarei (5.2 milj. latu), šīm nozarēm seko citi pakalpojumi (4.3 milj. latu), lauksaimniecība (3.5 milj. latu) un operācijas ar nekustamo īpašumu (3.3 milj. latu). Savukārt mājsaimniecību segmentā lielāko daļu no jaunizsniegtajiem kredītiem martā veido kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (10.9 milj. latu).
Līdz ar AS "Parex bankas" aiziešanu no banku sektora martā būtiski uzlabojās banku kredītportfeļa kvalitāte, taču neņemot vērā AS "Parex bankas" ietekmi, izmaiņas kredītportfeļa kvalitātē mēneša laikā bija ļoti nebūtiskas (nedaudz saruka vien kredītu ar kavējumu līdz 30 dienām īpatsvars). Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī marta beigās sasniedza 13.7% (februāra beigās – 17.4%, bez AS "Parex bankas" – 13.7%). Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī marta beigās sasniedza 16.5%, savukārt rezidentu korporatīvo klientu kredītportfelī - 13.4%. Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums marta beigās sasniedza 1.25 miljardus latu jeb 10.2% no banku kopējā kredītportfeļa (februāra beigās – 11.7%, bez AS "Parex bankas" – 10.1%).
Rādīt reklāmu
