Uzklausot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izstrādāto koncepciju par sabiedrisko mediju nākotni, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti nesteidzās to apstiprināt tālākai virzībai. Viņi atgādināja, ka visām reformām nepieciešama nauda, bet ekonomikas krīze joprojām nav beigusies.
Augusts Brigmanis (ZZS), kas teicās komisijā strādājam jau 11 gadu un uzklausījis dažādus piedāvājumus, atgādināja, ka šajos gados visas labās idejas apstājušās pie naudas trūkuma, tāpēc nevajadzētu steigties kaut ko uzsākt, ja nav garantijas, ka iecerēto patiešām varēs realizēt. Tomēr viņš nežēloja labus vārdus NEPLP, kas pirmo reizi savas pastāvēšanas laikā spējusi nākt klajā ar patiešām nopietnu piedāvājumu. «Šis ir pirmais nopietnais piedāvājums no NEPLP. Tam var piekrist vai nepiekrist – tā ir cita lieta,» teica parlamentārietis, kas sev tīkamāko no trim padomes piedāvātajiem sabiedrisko mediju reformēšanas variantiem tā arī nenosauca, raksta
NRA.lv.
Arī Daina Kazāka (Reformu partija) nesteidzās ar sava atbalsta dāvāšanu kādam no variantiem. Savukārt Dzintars Ābiķis (Vienotība) atzina, ka pārmaiņas sabiedriskajos medijos ir nepieciešamas, taču bez naudas nevienu reformu neesot iespējams realizēt, bet joprojām nepārdzīvotās ekonomikas krīzes dēļ līdzekļi būs nepieciešami citām, iespējams, tikpat svarīgām vajadzībām.
Dz. Ābiķis pozitīvi novērtēja NEPLP paveikto, izstrādājot koncepciju, taču, vēlreiz akcentējot naudas jautājumu, norādīja, ka arī padomes biedriem netiek maksātas atbilstošas algas. «Arī jūsu algas ir konkurēt nespējīgas, drīz tas entuziasms jums pāries,» teica politiķis.
Nesteigties ar reformām ierosināja arī Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots, kurš parlamenta deputātus mudināja vispirms atrisināt sabiedrisko mediju īstermiņa finanšu problēmas. Proti, jau šā gada budžeta grozījumos paredzēt papildu līdzekļus sabiedriskajiem medijiem un tikai tad plānot reformas.
Naudai sabiedrisko mediju reformēšanā būs būtiska loma. Kaut arī pašlaik tiek atkārtots, ka galējās izmaksas būs skaidri zināmas tikai pēc nopietnākas pašreizējā mediju darba analīzes, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanai varētu būt nepieciešami 53 miljoni latu.
Savukārt mediju un to arodbiedrību pārstāvji pēc NEPLP prezentācijas uzsvēra, ka ar reformām kavēties vairs nedrīkst. Neesot arī nemaz nepieciešami milzīgi līdzekļi, reformu uzsākšanai pietiktu ar televīzijas un radio vadību darbības sinhronizāciju. Lielāka uzmanība jāpievērš arī abu mediju darbinieku sadarbībai, kas jau tāpat notiekot, jo abi sabiedriskie mediji ir apzinājušies – sadarbība veicina abu mediju kvalitāti.
Televīzijas žurnālists Arnis Krauze uzskata, ka neformālais apvienošanās process būtu jāturpina iespējami strauji, un izteica atbalstu NEPLP izteiktajam otrajam variantam par abu sabiedrisko mediju apvienošanu. Līdzīgās domās bija arī žurnāliste Baiba Strautmane, kura uzskata, ka apvienošanās variants ir labas apsaimniekošanas solis, jo notiktu administrācijas un grāmatvedības apvienošana. Būtiski, ka jābūt koleģiālai redakcionālai pārvaldībai.
Rādīt reklāmu
