Basketbolists Kristaps Valters savā maksātnespējas lietā, visticamāk,
maldinājis tiesu, svētdien vēsta LTV raidījums «De facto», paužot arī
aizdomas, ka tiesas pārāk formāli izskata maksātnespējas lietas, kā
rezultātā privātpersonām vismaz maksātnespējas procesa sākuma stadijā no
tiesas ir iespējams slēpt patiesos ienākumus.
Aprīļa sākumā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Skaidrīte Hrebtova apmierināja paša Valtera iesniegto lūgumu sākt viņa maksātnespējas procesu. Iemesls – basketbolists vairs netiekot galā ar kredītsaistībām, raksta
NRA.lv.
«De facto» rīcībā esošās ziņas liecina, ka savulaik vairākas komercbankas Kristapam Valteram atvēlējušas visai dāsnus aizdevumus, tie visi doti nekustamā īpašuma buma laikā un par tiem iegādāti vairāki dzīvokļi, zeme un citi nekustamie īpašumi. Kredītus Valters nemaksājot jau kopš 2008.gada, krīze pie vainas. Un nenokārtotās saistības visai iespaidīgas – vairāk nekā 700 000 latu jeb aptuveni miljons eiro.
Publiski atrodamas ziņas liecina, ka Kristaps Valters šobrīd spēlē Spānijas augstākās līgas klubā «Unicaja», līgums noslēgts uz šo sezonu ar iespēju to pagarināt vēl uz gadu. Cik vērts ir basketbolista līgums, oficiāli nav atklāts, taču neoficiāli izskanējis, ka līgums ar Spānijas klubu Valteram varētu nest pat vairākus simtus tūkstošu eiro. Tāpēc pārsteidzoši ir argumenti, kurus tiesa atzinusi par pamatotiem, kāpēc Valters atzīstams par maksātnespējīgu.
Basketbolists tiesai norādījis, ka viņš kopš pagājuša gada maija strādājot SIA «Ķīšezera Jahtklubs», kur pēc nodokļu nomaksas saņemot 133 latus.
Tie esot viņa vienīgie ienākumi. Pieteikumā nav ne vārda par līgumu ar Spānijas klubu.
«Ķīšezera Jahtkluba» juridiskajā adresē šī uzņēmuma pārstāvjus «de facto» nesastapa. No Uzņēmumu reģistrā iesniegtā gada pārskata secināms, ka Valtera darba vietai pagājušais gads bijis pagalam neveiksmīgs. Jahtklubs nodarbojas ar nekustamā īpašuma darījumiem un pērno gadu noslēdzis ar 2000 latu lieliem zaudējumiem, uzņēmumam arī iekrājies nodokļu parāds.
«De facto» komentārus gan atteicās sniegt visas bankas, kas savulaik Valteram aizdevušas naudu. Situāciju kameras priekšā skaidrot arī atteicās tiesnese Hrebtova, kura norādīja, ka likums viņai neprasot papildus skaidrot, vai maksātnespējas pieprasījuma iesniedzējam ir vēl kādi citi ienākumi. Turklāt no pieteikuma arī neesot bijis skaidrs, vai Kristaps Valters tiešām ir zināmais basketbolists, apgalvoja tiesnese.
Savukārt pats Valters atrodas Spānijā un ar sava tēva starpniecību «De facto» norādīja, ka nav tiesu maldinājis – drīzumā beigšoties ar Spānijas klubu noslēgtais līgums un par tālākajiem plāniem viņam neesot nekas zināms, tāpēc maksātnespēja agri vai vēlu iestāsies.
Arī komercbanku asociācija atsakās komentēt konkrēto gadījumu, taču norāda, ka gana bieži nākas dzirdēt, ka privātpersonas maksātnespējas procesu izmanto ne tik godprātīgi. «Kas ir īpaši bēdīgi, ka cilvēki ne vienmēr atklāj patiesos apstākļus. Mēģina izvairīties no informācijas sniegšanas, arī maksātnespējas lietās ir atsevišķi gadījumi zināmi, vai tendences, ka mēdz neatklāt visu pilnu informāciju un blēdīties šī procesa laikā,» atzina asociācijas komunikāciju speciāliste Baiba Melnace. Viņa arī sacīja, ka «piemēram, Lielbritānijā, ja maksātnespējas procesa laikā netiek sniegta pilna informācija par īpašumiem, par to draud kriminālatbildība, Latvijā šādas atbildības nav.»
Pēc bankrota procedūras parādniekam pastāv iespēja pilnībā atbrīvoties no visām saistībām, tostarp, tiek dzēsta arī tā parādu starpība, kas rodas ieķīlātos īpašumus pārdodot. Tiesa pie šīs iespējas līdz šim neviens vēl neesot ticis, apgalvo tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Viņš arī noliedz, ka tiesas maksātnespējas pieteikumus vērtētu pārāk formāli, lai gan Valtera gadījums liecina tieši par formālu pieeju, kad tiesa tā arī nav centusies noskaidrot, vai basketbolists sniedzis ziņas par visiem saviem ienākumiem.
«Bankas bija arī vienas no tām, ka savā laikā arī teica, ka šīs lietas izskatīšanai ir jābūt ātrai un efektīvai, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir rakstveida process, kurā arī šobrīd notiek lietu izskatīšana, un rakstveida procesā lietu skata pēc tiem materiāliem, kas ir iesniegti tiesā, ko parādnieks ir iesniedzis tiesā. Tiesai nav pienākums pārbaudīt kādu citu informāciju, līdz ar to šobrīd teikt, ka tiesām būtu kaut kas paildus jāvērtē, es teiktu, ka nē, likums to neparedz,» sacīja Bērziņš.
Ministrs norāda, ka sniegto ziņu patiesumu un uzraudzību pēc tiesas lēmuma veic administrators. Un ja atklājas, ka persona slēpusi kādus papildu ienākumus, tad pilnīga saistību dzēšana pēc tam nav iespējama. Tādā situācijā nu var nonākt arī Kristaps Valters.
Pagājušogad kopā pasludināja 845 privātpersonu maksātnespējas. Un lēš, ka šādu cilvēku skaits tikai augs. Un ne velti – Valtera parādsaistības kopā sasniedza miljonu eiro, un kā sportists norādījis tiesai, tad pirms krīzes naudu aizņemties bankās bija viegli, jo nosacījumi bija labvēlīgi.
Banku pārstāvji gan apgalvo, ka arī kreditētāji par savu vieglprātību esot samaksājuši. «Jāteic, ka tajā brīdī, kad bija šis bums, droši vien, ka abas puses rīkojās nu varbūt ne ļoti piesardzīgi, bankas to ir atzinušas, bankas ir maksājušas ar diezgan lieliem zaudējumiem iepriekšējos gados, un banku īpašnieki ir pēdējo trīs gadu laikā banku kapitālā ielikuši papildus vienu miljardu latu, un tā arī ir tā maksa un atbildība,» raidījumam sacīja Melnace.
Maksātnespējas lietās pirmās instances tiesas taisītais spriedums nav pārsūdzams. Taču par to ir iespējams iesniegt protestu. Kristapam Valteram lielāko kredītu izsniegusī banka «de facto» gan atteicās sniegt komentārus, vai tā varētu mēģināt panākt tiesas lēmuma atcelšanu.
Rādīt reklāmu
