Politiķi apšauba, ka notiks referendums par alkohola tirdzniecību pēc desmitiem vakarā. Narkologi uzskata, ka no ierosinātajiem likuma grozījumiem visvairāk cietīs jaunieši.
"Pats par sevi referenduma process ir diezgan sarežģīts. Jautājums par valodu bija jutīgs, savukārt mazāk jutīgus jautājumus un parakstu vākšanu ir ļoti grūti iedarbināt," par aktīvistu grupas un alkohola atlaižu meklētāju iedzert.com iniciatīvu rosināt referendumu par alkohola tirdzniecību pēc desmitiem vakarā izteicās politologs Ivars Indāns. Viņš apšauba, ka referendums varētu notikt, raksta
NRA.lv.
Arī politologs Juris Rozenvalds apšauba referenduma nepieciešamību: "Mēs sākam arvien vairāk aizrauties ar jebkura jautājuma izskatīšanu referendumā. Stipri šaubos, vai šajā jautājumā referendums ir nepieciešams, jo tā rīkošana prasa lielas izmaksas."
Narkoloģe Sarmīte Skaida uzskata, ka grozījumi likumā vislielāko kaitējumu nodarītu jauniešiem. Viņa uzskata, ka šobrīd Latvijā ir nepieciešams gluži pretējais- ierobežot alkohola tirdzniecību. Narkoloģe uzskata, ka jautājums par alkohola tirdzniecību pēc 22.00 nav apspriežams.
Arī narkologs Jānis Strazdiņš uzskata, ka jaunie grozījumi likumā tikai pasliktinātu jau tā problemātisko situāciju ar alkohola pārmērīgu lietošanu: „Mūsdienās daudziem nav mēra sajūtas, īpaši jauniešiem, kas cenšas nakts vidū papildināt savus alkohola krājumus. Latvijā ir ļoti izplatīts alkoholisms un nav citas izejas kā cīņa ar piedāvājumu. Uzskatu, ka jaunos grozījumus likumā atbalstīs tikai alkoholiķi, jo normāls cilvēks naktī neskries pēc alkohola.”
"Es uzskatu, ka cilvēki ir sajukuši prātā ar referendumiem. Protams, mums kā alus darītavai tas būtu izdevīgi, tomēr uzskatu, ka nav jādomā tik šaurā lokā. Šo jautājumu var atrisināt arī bez referenduma," situāciju komentē „Užavas alus” īpašnieks Uldis Pumpurs.
Lai notiktu referendums tā ierosinātājiem ir nepieciešams savākt 10 000 likumprojekta atbalstītāju parakstus par likuma grozījumiem. Ja tie tiek savākti nākamajā posmā 30 dienu laikā ir nepieciešami 1/10 no balsstiesīgo iedzīvotāju piekrišanas. Pēc tā Parlaments lemj par likuma stāšanos spēkā, vai tā noraidīšanu, kura gadījumā tiek rīkots referendums.
Rādīt reklāmu
