Kopš gada sākuma benzīna cena Latvijā ir pieaugusi aptuveni par 5,6 santīmiem litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena – par 2,6 santīmiem litrā.
Paaugstinot benzīna un dīzeļdegvielas cenas, Latvija Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās pārsniegta psiholoģiskā viena lata robeža – vakar kopš pulksten 10 no rīta 98 Ultima benzīns maksāja 1,009 latus par litru. Lietuvā Statoil degvielu vakar pārdeva lētāk nekā Latvijā.
SIA Latvija Statoil komunikāciju konsultante Ieva Stūre
Neatkarīgajai atzina, ka, pat neraugoties uz lata robežas pārsniegšanu, vakar 98. markas degvielas pārdošanas apjoms nav samazinājies, uzsverot, ka tas ir premium klases produkts.
SIA Latvija Statoil Degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns Neatkarīgajai skaidroja, ka vakar uzņēmums par pussantīmu litrā palielinājis cenu gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai, jo «kopumā cena biržā ir piedzīvojusi straujāku kāpumu un ASV dolāra kurss lielāku vērtības pieaugumu». Pēc viņa teiktā, aizvadītajās nedēļās gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cenas Eiropā saglabājās augstā līmenī ar kopējo tendenci palielināties. Benzīna cena jau ilgāku laiku turoties virs 1010 ASV dolāriem par tonnu, dīzeļdegvielas cena pārsniegusi 1000 ASV dolāru atzīmi, savukārt ASV dolāra kurss esot nedaudz samazinājies pēc janvārī sasniegtā augstākā līmeņa, bet pēdējās dienās tā vērtība pret eiro atkal pieaug. Tomēr Latvijas Bankas rīcībā esošā informācija liecina, ka vakar ASV dolāra kurss pret latu bija zemāks nekā gadumijā. «Joprojām galvenie notikumi pasaulē, kas ietekmē degvielas cenu pieaugumu, ir saspīlējums Persijas līcī, Eiropas Savienības lēmums boikotēt Irānas naftas piegādes, negaidīti labie ASV makroekonomiskie rādītāji, kā arī lielais aukstums Eiropā, kas palielinājis pieprasījumu ne tikai pēc gāzes, par ko informē daudzi mediji, bet arī būtiski pēc dīzeļdegvielas. Sekojot naftas produktu cenu un ASV dolāra kursa izmaiņām, benzīna cenas SIA Latvija Statoil stacijās nav mainījušās jau divas nedēļas, savukārt dīzeļdegvielas cena kopš janvāra vidus ir samazināta par vienu santīmu. Un tikai vakar cena gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam tika paaugstināta par pussantīmu,» teica K. Skrābāns.
Savukārt pēc Neatkarīgās aplēsēm, Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās benzīna cena kopš gada sākuma pieaugusi par 5,6 santīmiem litrā, bet dīzeļdegvielas cena – par 2,6 santīmiem litrā. Aizstājot iepriekšējo valsts naftas rezervju glabāšanas kārtību ar nodevas ieviešanu, šogad benzīna litrs sadārdzinājās par 1,6 santīmiem, bet dīzeļdegvielai savukārt vajadzēja palētināties par aptuveni 0,2 santīmiem litrā.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use uzskata, ka 98. markas benzīna cenas pieaugums virs viena lata robežas daudziem autobraucējiem liks pārdomāt savus braukšanas paradumus. «Savā ziņā šis ir psiholoģisks, simbolisks slieksnis,» komentē eksperte. Viņa norāda, ka izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, nākamā aiz pārtikas un mājokļa, tāpēc ģimenes degvielas izmaksu pieaugumu izjūt ļoti būtiski. Atbilstoši institūta aprēķiniem benzīna cenas pieaugums par 10 līdz 12 santīmiem pēdējos trīs gados novērots katru gadu. Tas nozīmē, ka ģimenes, kas mēnesī patērē 50 litrus degvielas, nemainot savus braukšanas paradumus, pēc gada par benzīnu maksā par pieciem latiem mēnesī jeb 60 latiem gadā vairāk. Jau divus gadus pēc kārtas ikgadējā institūta pētījumā par mājsaimniecību budžeta izmaiņām iedzīvotāji degvielas cenu kāpumu atzinuši par vienu no trīs notikumiem, kas gada laikā visbūtiskāk ietekmējis ģimenes finanses.
Tikai 15% apaujas dalībnieku norādīja, ka gadījumā, ja degvielas cena sasniegs vienu latu litrā, viņu ģimenes auto izmantošanas paradumi nemainīsies. Divi no katriem trim iedzīvotājiem atzina, ka šādā gadījumā rūpīgāk izvērtēs katra brauciena nepieciešamību un no atsevišķiem braucieniem atteiksies pilnībā. Bieži iedzīvotāji arī norādīja, ka turpmāka degvielas cenu pieauguma gadījumā izvēlēsies alternatīvus pārvietošanās līdzekļus. Daudzi neslēpa, ka sāks iegādāties nelegālo degvielu.
Rādīt reklāmu
