Peripetijas, kas raisījušās ap Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), ir mazinājušas šīs iestādes prestižu, tomēr jau nākamā gada sākumā varētu kļūt zināms pretendents uz komisijas vadītāja amatu. Tikmēr Saeima par šo kandidātu, iespējams, balsos 12. janvāra plenārsēdē.
Šādu scenāriju medijiem prognozē Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš gan neslēpj, ka pēc Parex bankas un Latvijas Krājbankas (LK) kraha FKTK prestižs ir būtiski iedragāts, tādēļ uzrunātie kandidāti neizrāda pārlieku ieinteresētību un šo posteni vērtē drīzāk piesardzīgi. Lai gan iepriekš izskanējusi informācija, ka augstajam amatam uzrunāts gan Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste, gan Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, tomēr I. Rimšēvičs to noliedza. Tāpat Latvijas Bankas vadītājs neņēmās komentēt Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētāja Klāva Vaska virzīšanu šim amatam.
Pēc Latvijas Krājbankas kraha FKTK līdzšinējā vadītāja Irēna Krūmane decembra sākumā nolēma atkāpties no amata. Iepriekš gan viņa aktīvi iestājās par to, ka LK krīzes situācijā FKTK esot rīkojusies savlaicīgi un kompetenti. Tikmēr gan mediji, gan politiķi I. Krūmanei izteica pārmetumus par neprasmīgu komunikāciju ar sabiedrību un novēlotu rīcību. Tāpat LK kraha kontekstā tika aktualizēts jautājums, kādēļ I. Krūmane joprojām saglabā augsto amatu, ja viņas vadītā institūcija piedzīvojusi jau otrās bankas krīzi. I. Krūmane FKTK priekšsēdētājas amatā bija kopš 2008. gada 28. aprīļa, laikā, kad nogrima arī Parex banka.
FKTK ir autonoma valsts iestāde, kas regulē un pārrauga Latvijas banku, apdrošināšanas sabiedrību, privāto pensiju fondu u.tml. darbību. FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Šobrīd FKTK vadītāja pienākumus pilda Jānis Brazovskis, kurš tomēr ir atteicies no iespējas kandidēt uz komisijas vadītāja amatu.
Līdztekus banku kraham plašas diskusijas savulaik raisīja arī FKTK atalgojuma jautājums. 2009. gadā – vispārējas taupības režīmā – valdība nolēma FKTK iekļaut vienotajā amatpersonu atlīdzības sistēmā, taču toreiz I. Krūmane kategoriski iestājās pret šo ieceri. 2009. gadā FKTK vadītājas atalgojums bija virs 7000 latiem mēnesī, bet pērn apmēram 5680 (bruto) latu mēnesī. Lai gan kopš marta FKTK tomēr ir iekļauta vienotajā atalgojuma sistēmā, šī institūcija joprojām bauda privilēģijas. Proti, pārējā valsts pārvaldes sektorā algu griesti ir apmēram 2000 latu lielā premjera alga, bet FKTK darbinieku mēnešalgu nosaka, ņemot vērā tādus faktorus kā amata vērtība, konkrētās amatpersonas kvalifikācija un kompetence, kā arī vidējā alga finanšu un apdrošināšanas sektorā.
Rādīt reklāmu
