Kā norāda iniciatīvas iesniedzēja Marika Tarasova, valsts ir mākslīgi radījusi šādu situāciju, turklāt “šādu tiesisku bezjēdzību, pa kluso pārdodot zemi zem dzīvojamajām mājām gadījuma personām, nepieļāva ne Baltijas valstīs, ne citas Eiropas Savienības valstis”.

Tarasovas ieskatā būtu nepieciešams panākt, ka zemes gabals, kas pierakstīts daudzdzīvokļu dzīvojamai mājā, tiek nodots šīs mājas iedzīvotāju vai iedzīvotāju biedrības īpašumā.

“Valsts mākslīgi radītā situācija veicināja tieši pretējo – lielā vairumā gadījumu šie zemes gabali netika piedāvāti izpirkšanai šo māju iedzīvotājiem, tāpat izpalika informācija par pārdošanas laiku, par zemes īpašniekiem, par tikšanās vietu ar zemes īpašniekiem. Viss notika aizklāti, to veicināja privatizācijas noteikumi, likumi, kurus noteica valsts,” sašutusi Tarasova.

Viņasprāt, likumu par zemes nomu rakstīja advokāts, “kurš nebija speciālists zemes tiesībās, taču tas viņam neliedza iekļūt miljonāru sarakstā pēc likuma pieņemšanas”.

Tarasova nobažījusies, ka patlaban visi šo namu iedzīvotāji kļuvuši par šīs sistēmas finansiāliem ķīlniekiem un spiesti maksāt 30-40 eiro mēnesī, kas ir 10-20% no pensionāra ienākumiem, kurš maksā nodokli arī par īpašumā esošo dzīvokli.

“Lēmumam jābūt vienkāršam: zeme tiek nodota to namu iedzīvotāju īpašumā, kuri atrodas uz šīs zemes. Valsts izmaksā īpašniekam zemes vērtību, piedāvā ekvivalentu zemes gabalu par atvieglotu samaksu vai bez samaksas. 10 gadu laikā zemes īpašnieki saņēmuši ienākumos par zemi tādu summu, kāda uz šo brīdi ir zemes gabalu kadastra summa, t.i. 20 -50 reizes vairāk kā pērkot šo zemi. Mūsu valsts atrod naudu banku glābšanai, pārdod bankas 14 reizes lētāk, vairakkārt glābusi aviokompāniju, neprasmīgi izmanto simtiem nekustamo īpašumu objektu, bet ne reizes nav konsultējusies ar saviem pilsoņiem, kur tiek tērēta šo pilsoņu nauda. Tāpēc visas atrunas uzskatām par nebūtiskām,” uzskata Tarasova.

Viņa norāda, ka Latvijas iedzīvotāji mazāk maksās nodokļus (zemes nodoklis = 1,5% vai 5,5 EUR mēnesī), attiecīgi uzlabosies to labklājība. Cilvēki vairāk tērēs pilnvērtīgam uzturam, veselīgam dzīvesveidam, ikdienā nepieciešamo preču un pakalpojumu pirkšanai. Tas labvēlīgi ietekmēs valsts sabiedrisko un paterētāju klimatu, rūpnieciskās ražošanas pieaugumu, nodokļu iekasēšanu un ar to saistītās valsts programmas un valsts budžeta izpildi. Valstij jānodrošina visu iedzīvotāju tiesību bezierunu vienlīdzības princips un ekspluatācija nav pieļaujama.