Šogad NĪN tiek aprēķināts, izmantojot 2014. gada kadastrālo vērtību bāzes. Ministru kabinets vakar lēma, ka šīs pašas kadastrālās vērtības ir jāsaglabā arī 2018. un 2019. gadā. Tas nozīmē, tuvākajos divos gados lielākajai daļai mājokļu NĪN nevajadzētu pieaugt, ja vien pašvaldības nepaaugstinās nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Kadastrālo vērtību iesaldēšana, iespējams, neattieksies uz visiem īpašumiem. Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā un MK akceptētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumu projektā paredzēti arī vairāki gadījumi, kad var izdarīt izņēmumus.

Piemēram, ēkām, kas pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 2000. gada 1. janvāra, tiks noteikts koriģējošs koeficients. Šī nav jauna ideja. Par to Valsts zemes dienests runāja jau 2014. gadā. Toreiz tika lēsts, ka tas varētu skart aptuveni 1000 māju, dažām no kurām nodoklis varētu pieaugt par 60 procentiem.

Tāpat TM rosina pārskatīt to īpašumu vērtības, kuriem ir kaut kādi apgrūtinājumi. Kopskaitā Latvijā ir pat 200 dažādu apgrūtinājumu veidu, un dažos gadījumos tie īpašumu vērtību palielina, citos - pazemina.

«Vērtības pieaugs praktiski visām pēc 2000. gada 1. janvāra pirmreizēji ekspluatācijā nodotām ēkām. Zemes vērtība pieaugs zemes vienībām, kurām reģistrēts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas apgrūtinājums, kas samazināja vērtību par 20%, un lauku zemēm, kurām reģistrēts kāds no īpaši aizsargājamās dabas teritoriju apgrūtinājumiem, kas samazināja vērtību līdz

30 %,» prognozē TM. Ministrija norāda, ka precīzu šo izmaiņu ietekmi nav iespējams aprēķināt, jo pašvaldībām ir tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes izmaiņas, attiecīgi kadastrālo vērtību bāze un izmaiņas kadastrālajā vērtēšanā nav viennozīmīgi saistāmas ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma apmēru un nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumiem pašvaldībās.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka NĪN Latvijā ir atkarīgs no diviem mainīgiem lielumiem - no īpašuma kadastrālās vērtības un nodokļa likmes. Kadastrālo vērtību bāzes aprēķina Valsts zemes dienests un apstiprina Ministru kabinets, savukārt nodokļa likmi katra pašvaldība var piemērot pēc saviem ieskatiem robežās no 0,1% līdz 1,5%. Tāpēc kadastrālo vērtību iesaldēšana vēl nav garantija, ka nekustamā īpašuma nodoklis nepieaugs. Vairākas pašvaldības liek maksāt lielāku nodokli tiem īpašniekiem, kuri nav deklarējušies šajā pašvaldībā, tādējādi izmantojot NĪN kā instrumentu iedzīvotāju un līdz ar to arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa piesaistei. Pēc kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem, valstī šobrīd ir vairāk nekā 800 000 nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.

Valdība lūgs Saeimai šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtībā.

Līdz 2018. gada 30. martam TM ir uzdots nodrošināt kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu, bet līdz 2019. gada 15. maijam iesniegt MK noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2020.-2023. gadam, kas aprēķināta, balstoties uz pilnveidoto kadastrālās vērtēšanas metodiku.

***

Iespējamās izmaiņas īpašumu kadastrālajā vērtēšanā

· Šogad spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi piemēros arī 2018. un 2019. gada aprēķinam.

· Kadastrālo vērtību bāzi pārskatīs reizi četros gados, nevis reizi divos gados kā līdz šim.

· Ēkām, kas ir nodotas ekspluatācijā pēc 2000. gada 1. janvāra, 2018. gadā piemēros koriģējošu koeficientu.

· 2018. gadā samazinās vai atcels atsevišķu apgrūtinājumu ietekmi uz īpašumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā (šobrīd samazina vērtību par 20%) un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (šobrīd samazina vērtību līdz 30%).

· Īpašumu kadastrālās vērtības 2020.-2023. gadam tiks aprēķinātas, balstoties jau uz pilnveidoto kadastrālās vērtēšanas metodiku.

Avots: TM, Neatkarīgā