Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Ķemeru
sanatorijas īpašnieku iespējām attīstīt veselības un kurortoloģijas
pakalpojumus, „Ominasis Latvia” administrators Ainars Kreics norāda uz
faktiem, kas apstiprina jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku iespējas
sekmīgi un neierobežoti īstenot savus mērķus.
Administrators
Ainars Kreics norāda, ka Ķemeru sanatorijas un poliklīnikas teritorijā
atradās un joprojām atrodas tikai viens minerālūdens urbums, kurš
maksātnespējas pasludināšanas brīdī nepiederēja „Ominasis Latvia”. Šāda
situācija bija izveidojusies tādēļ, ka Privatizācijas aģentūra savulaik
privatizēja atsevišķi Ķemeru sanatorijas ēkas un būves un minēto
urbumu.
A.Kreics norāda, ka „Ominasis Latvia”
maksātnespējas procesa laikā, piedāvājot Jūrmalas pašvaldībai iegādāties
Ķemeru sanatoriju, saņēmis atteikumu, kas ticis pamatots ar to, ka
sanatorijas teritorijā atrodas citai juridiskai personai piederošs
urbums, kas varot kavēt sanatorijas attīstību. Tādēļ Jūrmalas pašvaldība
atteikusies pirkt Ķemeru sanatoriju, kamēr netiks atrisināta situācija
ar urbumu.
Kaut arī Maksātnespējas likums
neparedz, ka bankrota procedūras ietvaros administrators ir tiesīgs
iegādāties jebkādus aktīvus, bet tieši otrādi – bankrota procedūras
mērķis ir aktīvu izpārdošana, tomēr, lai nodrošinātu iespēju Jūrmalas
pašvaldībai iegādāties Ķemeru sanatoriju, A.Kreics pieņēma lēmumu
uzņemties pienākumu iegādāties sanatorijas teritorijā esošo urbumu, lai
pēc tam atsavinātu to kopā ar pārējo sanatorijas mantu lietu kopības
sastāvā.
Jāatzīmē, ka A.Kreics veica šo
darījumu, finansējot to no saviem personiskajiem līdzekļiem. Kā norāda
administrators, urbuma zemais vērtējums saistīts galvenokārt ar tā
slikto tehnisko stāvokli. Tomēr, neskatoties uz veikto urbuma iegādes
darījumu, Jūrmalas pašvaldība neiegādājās Ķemeru sanatoriju.
Ievērojot
apstākli, ka urbums atrodas citas nojaukšanai paredzētas viesnīcas
teritorijā, apmēram kilometra attālumā no Ķemeru sanatorijas, A.Kreics
pauž pamatotas šaubas, vai urbums varētu būt izmantojams Ķemeru
sanatorijas darbības nodrošināšanai. Līdz ar to, kā norāda A.Kreics,
„Eiropas minerāls” piederošā urbuma pārdošana nevar radīt nekādas
negatīvas juridiskas sekas, piebilstot, ka gala vārds par to gan būtu
sakāms Ķemeru sanatorijas pircējam.
Savukārt
attiecībā uz ārstniecisko dūņu izmantošanas iespējām Ķemeru sanatorijā
nākotnē, A.Kreics norāda, ka, atbilstoši viņa rīcībā esošajai
informācijai, ārstniecisko dūņu lauki joprojām atrodas valsts īpašumā.
Līdz ar to potenciālie pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā arī Ķemeru
sanatorijas operators, vērtīgās dūņas varēs iegādāties no attiecīgajām
valsts institūcijām bez jebkādiem ierobežojumiem.
Līdz
ar to, pastāv visas iespējas, lai Ķemeri atkal atdzimtu kā Latvijas
kurortoloģijas pērle, ko arī mēs visi sagaidām,— noslēdz administrators
Ainars Kreics.