Šai komandai savu piecu pilnvaru gadu laikā būs ne tikai jārūpējas par sabiedrības interesēm atbilstošu mediju saturu, bet, iespējams, jāvirza arī sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Atbalstītāju šai idejai jaunajā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) netrūkst. Aktuāls ir arī jautājums par NEPLP reorganizāciju, kuras laikā institūciju varētu sadalīt komercmedijus un sabiedriskos medijus uzraugošās iestādēs. Dienaskārtībā ir arī NEPLP locekļu izraudzīšanās kārtība - pastāv iespēja, ka politiķi atteiksies no privilēģijas tos ievēlēt Saeimā.

Mediju vidē gan izskanējis viedoklis, ka politiķi izraudzījušies ne tos labākos kandidātus, jo par noteicošo kritēriju tie izvēlējušies kandidātu uzskatu atbilstību katras partijas ideoloģijai un uzticībai politiskajam spēkam. Pastāv viedoklis, ka šo iemeslu dēļ NEPLP savā darbībā var veikt spiedienu uz uzraugāmajiem medijiem sev simpatizējošās partijas labā.

Uz to debatēs norādīja arī Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošais Juris Viļums, kas nosodīja jauno NEPLP locekļu atlases konkursa kārtību un kritizēja koalīcijas partiju par labiem atzīto kandidātu atbilstību amatam NEPLP.

«Pēc būtības var jau vairs neiespringt, jo izskatās, ka Saeimas vairākums atbalstīs visus četrus kandidātus. Nav jāseko aizkulišu runām, jo par to jau raksta avīzes. Par kandidātiem jau iepriekš notikusi politiska vienošanās [..]. Nav šaubu, ka nākamais padomes locekļu sastāvs izvēlēts politiskās vienošanās rezultātā, profesionālās īpašības un kvalitātes noliekot otrajā vai vēl tālākā vietā. Pat [Rīgas mēra Nila] Ušakova kaķiem ir skaidrs, ka ir vienošanās, kurus atbalstīt un kurus neatbalstīt. Tāda konkursa pēc būtības nav,» teica politiķis un aicināja jaunos NEPLP locekļus nepadoties to partiju iespējamajam spiedienam, kuras viņus virzījušas.

J. Viļuma aizdomas par jauno NEPLP locekļu iespējamo politisko angažētību noraidīja Nacionālās apvienības deputāts Ilmārs Latkovskis. «Protams, kamēr Saeima ievēlēs, tikmēr tā būs politiska vienošanās. Nu kā gan citādi var būt? Un tālab es neapšaubu neviena no kandidātiem profesionalitāti, un droši vien, ka viņi veiksmīgi to darīs. Iespējams, ne īsti pareizajā ceļā viņi tajos amatos nonāk. Un, kamēr mēs šeit vēlēsim, tikmēr būs šīs visas pamācības no šīs tribīnes,» sacīja I. Latkovskis.

Pašas koalīciju veidojošās partijas neslēpj, ka katra izraudzījusies sev tīkamāko kandidātu. Tā Nacionālā apvienība atbalstīja žurnālista Ivara Āboliņa kandidatūru, kas savos uzskatos ir ļoti tuvs apvienības ideoloģijai. Tas gan netraucēja arī vairākiem opozīcijā esošās Sakaņas deputātiem balsojumā viņu atbalstīt. Producentu P. Grīvu par labāko atzina Zaļo un zemnieku savienība, bet Vienotībai tīkamāka šķita Latvijas Universitātes pasniedzēja I. Beitika. No šā četrinieka elektroniskajos medijos pieredzējušāko Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektori G. Līdaku virzīja visas koalīcijas partijas.