Ja Āboltiņš un Līdaka ir pierādījuši sevi kā kompetentus, zinošus un ar profesionālu pieredzi bagātus kandidātus, kuri ilgstoši darbojušies mediju jomā un kuriem, visticamāk, būs pa spēkam stiprināt Latvijas informatīvo telpu, tad abu pārējo kandidātu – Beitikas un Grīvas atbilstība NEPLP locekļa amatam ir apšaubāma un liek uzdot neskaitāmus jautājumus.

Latvijas Universitātes pasniedzēja Beitika plašāk zināma kā sabiedriskās politikas centra “Providus” aktīviste, politikas portāla politika.lv ziedotāja, sabiedrības par atklātību "Delna" projektu vadītāja un teorētiķe, kuras pienesums, visticamāk, rezultēsies ar aklu interešu pārstāvniecību. Apšaubīt Beitikas atbilstību NEPLP locekļa amatam liek arī fakts, ka vēl pirms Beitika bija prezentējusi savu redzējumu mediju uzraugošās padomes amatā, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa jau bija paudusi viņai atbalstu. Šāds partijas “Vienotība” pārstāves Āboltiņas paziņojums skaidri un gaiši liek noprast, kādu interešu vārda Beitika lobēta NEPLP amatam. Diskutabli vērtētā sabiedrisko organizāciju elites pārstāve, neraugoties uz solījumiem reformēt mediju uzraudzību, visticamāk, savu personīgo sniegumu amatā nedemonstrēs. Kamēr citas Eiropas valstis cīnās, lai samazinātu Sorosa un tā struktūru ietekmi uz likumdošanas un valsts pārvaldes aparātu, Latvijā to ietekme, visticamāk, gan inerces pēc, tikai un vienīgi pieaug.

Tāpat jautājumus rada arī producenta Patrika Grīvas atbilstība NEPLP amatam, jo, pirmkārt, viņš nav zināms mediju vidē un nevaru teikt, ka viņam ir atbilstošas pieredzes. Grīva ir cilvēks, kurš divdesmit gadus darbojies radio sfēra un citur, taču īsu laiku un bez vērtīga pienesuma. Ja jau Grīva var ieņemt amatu NEPLP, kāpēc gan to nevarētu arī citi radio dīdžeji kā Edvards Švāns, Fredis, Ufo? Otrkārt, Grīva pats atzina, ka lobēs radio intereses un redz sevi kā atbildīgo par radio nozari: “Man ir unikāla pieredze saskatīt, ko katra komercgrupa savā darbībā redz kā galvenos izaicinājumus un arī sekmēt šos mērķus,” tā LTV Grīva pamatoja savu kandidatūru mediju uzrauga amatam, liekot noprast, kā interesēs darbosies, šķietami, ignorējot, ka NEPLP uzdevums ir atbildēt par visu Latvijas mediju nozares pārraudzību un saturu.

Atbalsts Beitikas un Grīvas kandidatūrai rada pārsteigumu, jo, lai uzņemtos sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldīšanu, ir jābūt pieredzei šajā jomā, kuras abiem kandidātiem iztrūkst. Arī mērķis stiprināt Latvijas informatīvo telpu, visticamāk, nav viņu galvenais uzdevums. 

Pārsteigumus gan neradīs fakts, ka jau drīzā nākotnē Sorosa un komercradio ietekme Latvijā varētu strauji palielināties, par ko arī, iespējams, būs jāsaka paldies NEPLP jaunajiem locekļiem.